Platība- 7,69 mlj km2
Iedzīvotāju skaits( 2000.g)- 18,3 mlj cilv.
Augstākā virsotne- Kotjuško kalns (2230 m vjl)
Zemākā vieta- Eira ez. (12 m zjl)
Lielākais ezers- Eira ez. (15 000 km2)
Garākā upe- Dārlinga (2740 km)
Lielākā upe pēc baseina platības- Mareja (1160 tūkst. km2)
Neatkarīga valsts- Austrālija
Austrālija ir Dienvidpuslodes kontinents, kuru gandrīz pa vidu škērso Dienvidu tropu loks.
Rietumos un dienvidos kontinentu apskalo Indijas okeāns, kura platums starp Australiju un Madagaskaru ir ap 6500 km, bet starp Austrāliju un Antarktīdu- virs 2500 km.
Austrumkrastus apskalo Klusais okeans, kura platums starp Australiju un Ameriku- 11-14 tūkst km. Šaja okeana daļā atrodas daudz salu.
Pie Austrālijas ziemeļaustrumu krastiem Klusais okeāna veido Koraļļu jūru, bet pie dienvidaustrumu krastiem- Tasmana jūru.
Uz ziemeļiem no kontinenta, Indijas un Klusā okeānu robežā, atrodas sala Jaungvineja, kuru no Austrālijas atdala Torresa šaurums.
Austrumos krasta līnija maz izrobota, ovalā forma; tās garums kopā ar Tasmaniju ir 12 700 km.
Ziemeļos Indijas okeāns veido Karpentārija līci, kurš, ssavukārt, veido divas pussalas- Arnemlendas un Kejpjorku. Uz rietumiem notam atrodas vel divi līči- Vandimena un Žozefa-Bonaparta.
Pie dienvidkrtasta Indijas līča ūdeņi veido Lielo Austrālijas līci.
Rietum un austrumpiekrastē atrodas daudz mazu ielīču, bet nav ievērojami lielu līču. No tiem lilakie rietumpiekraste ir –Šarka un Ģeograga, bet austrumos- Princeses Šarlotas līcis.
Astrumos un dienvidos Karpentārijas līča krasti ir zemi, purvaini; tur gandrīz nav ostam piemērotu ielīču. Izņēmumi ir Arnemlendas pussalas un Kimberlijas plato krasti. Pie Vandīmenas atrodas Austrālijas zimeļpiekrastes lielakā osta- Dārvina.
Pie Astralijas krastiem Indijas okeānā plūst Rietumaustrālijas auksta straume, kura nes auksos ūdeņus no dienvidiem.
…