Tēlainās izteiksmes līdzekļi:
Epiteti:
No piles loga ieraug puķes skaistās,
Kas zelta ziedos vizbuļo un laistās.
(Naula, 39. lpp)
Ja tu vedi smago zeltu,
Mēnesspodro sudrabiņu,
Veltī tavas krastmalītes
Bagātāmi balviņām!
(Pie Salacas, 82. lpp)
Metafora:
Latvijas kalnājos, Latvijas lejās
Krūtīs man atdzīvo brīvības gars;
(Latvijā, 81. lpp)
Dziesmu vairogs atsita bultas,
Dziesmu skaņa pārņēma troksni,
Dziesmu vara aizdzina karu,
Tautu izglāba dziesmu gars!
(Beveriņas dziedonis, 86. lpp)
Salīdzinājums:
Aizgājuši tie kā tvaiki.
(Tautai, 32. lpp)
Stalti vīri tā kā ozoliņi.
(Fantazija par padebešiem, 41. lpp)
Personifikācija:
Raugu drīz, ka Vēja māmulīt`
It kā veikla, daiļa galotnīt`
Debess autu gabaliņos šķiež,
Staltus tēlus, staltus vīrus griež.
(Fantazija par padebešiem, 41. lpp)
Deminutīvs:
Daudzi šmauc no Daugaviņas krasta.
(Ubi bene, ibi patria, 34. lpp)
Tā plūda divdesmit naksniņas
Un divdesmit pilnas dieniņas.
(Ūdens plūdi, 36. lpp)
Uzskaitījums:
Viņš sūta zemē niknus milzeņus-
Kā aukas, vētras, vējus, ūdeņus.
(Ūdens plūdi, 36. lpp)
„Nav zeltiņis, nav sudrabis,
Nava manis vadājums;”
(Pie Salacas, 83. lpp)
Divkāršojums:
Laimas māte apveltīja
Simtiem, simtiem gabaliem;
(Brīvība, 84. lpp)
Sinekdoha:
Simtu gadu dziļā miegā
Staburadzes māte dus.
(Staburadzei, 87. lpp)
Kas zin, kas simtiem gadu atpakaļ še mita,
Kur tagad latvjiem uzzied kultura?
(Teatra prologs, 139. lpp)
Inversija:
Vai grūtiem sapņu murgiem gars man pinas.
Pēdējā lībieša domas pie Salacas ietekas, 103. lpp)
Kur burbuļi meldijas auž.
(Ziedoņam aizejot, 105. lpp)
Elipse:
(Tu) Bālas lapas aijāsi
Rudens vēju gaudeņos.
(Ozoldēli, Liepas meitas, 111. lpp)
Vairs dūmi negrauž (mums) daiļās, zilās acis.
(Teatra prologs, 139. lpp)
…
