Nobeigums
Visbeidzot šī konspekta nobeigumā vēlos pats izteikt pāris vārdus, kas saistīti ar Džona Luisa Gedisa izdoto grāmatu Aukstais karš. Nav šaubu, ka šis darbs ir ļoti labi uzrakstīts – viegli lasāms un interesants. Lai gan autora darbs nav zinātniska monogrāfija es tik un tā uzskatu, ka no tā ir iespējams iegūt jebkuram lasītājam – gan erudītam speciālistam, gan arī vienkāršam avantūristam, kas interesējas par Auksto karu. Kaut gan darbs nav veltīts tam, lai detalizēti pievērstos kādam Ausktā kara aspektam vai specifiska viedokļa izteikšanai vēstures literatūrā, tajā skaidri parādās būtiskākās Aukstā kara raksturīpašības – tā kompleksais raksturs (tas, ka Aukstais karš nebija tikai un vienīgi ģeopolitiska sāncensība starp ASV un Padomju Savienību, bet arī sāncensība ideoloģiskajā, ekonomiskās sistēmas un tehnoloģijas jomā – tiesa, krieviem izdevās nokļūt pirmajiem kosmosā, taču tie bija amerikāņi, kas 1969. gadā vinnēja skrējienu līdz Mēnesim, kur šajā gadījumā es pilnīgi piekrītu prezidenta Niksona izteicienam, ka nosēšanās uz Mēness bija “dižākā nedēļa pasaules vēsturē kopš Radīšanas” ), bipolaritāte, kuras rezultātā vairāk kā četras desmitgades starp ASV un Padomju Savienību norisinājās aktīva cīņa par ietekmes sfērām visā pasaulē, un, protams, arī intensīvie kodolkara draudi, kas ne vienu reizi vien lika pasaulei nodrebēt potenciālā atomkara sliekšņa priekšā.
Bez tam arī darba struktūra, manuprāt, tika izvelēta atbilstoši, kas samērā lieliski parāda to, no kā Aukstais karš īsti radās, kas to ietekmēja un virzīja uz priekšu. Tomēr šajā gadījumā es vēlētos pakavēties pie viena aspekta, kas, pēc manām domām, vispār netika pieminēts šajā darbā. Un tas ir nekas cits kā t.s. “amerikāņu imperiālisms”. Es, protams, šeit nerunāju par kaut kādām pompozām marksistiskām dogmām, kas imperiālismu saista ar kapitālisma augstāko pakāpi, bet gan par lielvalstu politiku, kas ir orientēta uz ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām. Lai gan autors neapšaubāmi norāda, ka bipolārās sistēmas ietvaros, kuros norisinājās konforntācija starp ASV un Padomju Savienību, kapitālismu un sociālismu, starptautiskā sabiedrība gala rezultātā deva priekšroku liberālajai demokrātijai nevis totalitārajam komunismam, manuprāt, ne tikai tādu aktieru kā Ronalda Reigana vai Jāņa Pāvila II darbības noveda pie šāda iznākuma, bet arī Amerikas aktīvā ārpolitika, kas bija orientēta uz ietekmes sfēru iegūšanu un komunistiskās ideoloģijas iegrožošanu. …
