Augu audu veidi un funkcijas

PAMATAUDI (PARENHĪMA)
- vismazāk diferencētie augu audi
- atrodas starp citiem audiem un veido saknes, stumbra un lapas pamatmasu
- sastāv no daudzstūrainām vai noapaļotām šūnām ar plānu šūnapvalku
- lapu un jaunu stumbru mizas parenhīmas šūnās ir hloroplasti, kurās notiek fotosintēze, tāpēc to sauc arī par asimilētājparenhīmu
- sēklu, augļu, vasas pārveidņu, stumbra, serdes, sakņu parenhīmas šūnās hloroplastu nav, bet tiek uzkrātas rezerves barības vielas – uzkrājējparenhīma
- peldošiem ūdensaugiem starp parenhīmas šūnām ir ar gaisu piepildītas telpas – aerenhīma

EPIDERMA (PRIMĀRIE SEGAUDI)
- klāj lapas, viengadīgus stumbrus un saknes
- to veido viena blīvi sakārtotu dzīvu šūnu kārta
- lapu epidermas šūnas caurspīdīgas, jo tajās nav hloroplastu, tās klāj vaska kārtiņa – kutikula, kas kavē ūdens iztvaikošau
- stumbram un saknēm augot resnumā, epidermas šūnas deformējas un atmirst un veidojas korķis jeb sekundārie audi, nedzīvās korķa šūnas piepilda gaiss, bet šūnapvalkos uzkrājas korķviela, padarot tos ūdensnecaurlaidīgus
…