1) Materiāls punkts ir ķermenis ar masu, kura izmērus konkrētajā uzdevumā var neievērot.
Materiāla punkta stāvokli telpā nosaka attiecībā pret kādu citu, patvaļīgi izvēlētu, atskaites ķermeni. Nosacīti šo ķermeni pieņem par nekustīgu un ar to saistīto patvaļīgo koordinātu sistēmu par atskaites sistēmu. Visbiežāk lieto Dekarta taisnleņķa koordinātu sistēmu:
Punkta A stāvokli telpā nosaka trīs koordinātes -x, y, z. vai rādiusvektors. Rādiusvektors ir vektors, kas vilkts no koordinātu sākumpunkta uz punktu A
Rādiusvektora projekcijas uz koordinātu asīm ir x, y, z . Rādiusvektora r komponentes uz koordinātu asīm, savukārt, ir xi ,yj un zk , kur i ,j un k- vienības vektori koordinātu asu X, Y un Z virzienos, pie tam r =xi +
Ja punkts pārvietojas, tad līniju, ko punkts apraksta telpā, sauc par punkta kustības trajektoriju. Atkarībā no trajektorijas formas ir 1) taisnvirziena 2)līklīnijas kustība.
Materiālā punkta kustība pa trajektoriju norisinās ne tikai telpā, bet arī laikā. Materiāla punkta trajektorijas posma garumu ∆s , ko tas vievirziena kustībā nogājis laikā ∆t, sauc par ceļu. Trajektorijas garumu sauc par ceļu. Ceļš ir skalārs.
Parvietojums ir vektors, kas savieno ceļa sakumpunktu ar to galapunktu. Parvietojums ir sakum un galarādiusvektoru starpība. Pārvietojuma vektora virziens norāda materiālā punkta kustības virzienu.…