Augsnes veidi - brūnaugsne

2.5.Podzolētās glejaugsnes
Podzolētās glejaugsnes veidojas zemos līdzenumos ar vāju noteci. Trūdvielu horizonts labi izveidots, tajā trūdvielu vairāk nekā neglejotās augsnēs, dažkārt tas ir kūdrains. Augsnes reakcija skāba — pH 5,5 visā profilā. Šīs augsnes sastopamas vērī, damaksnī un mētrājā.
Atkarībā no podzolēšanās un glejošanās procesu intensitātes, kā arī meža nobiru sadalīšanās un rupjā humusa akumulācijas rakstura trūdkārtā un zemsegas horizonta izšķir 8 podzolēto glejaugšņu apakštipus: velēnpodzolētās glejotās augsnes (profilu veido O-Ah-E-EBg-Bg-Cg horizonti; zem jēlkūdras slāņa atrodas trūdainas velēnas horiz., kas satur līdz 10% organisko vielu), velēnpodzolētās virsēji glejotās augsnes [O-Ahg-Eg-B-(Bg)-C], velēnpodzolētās pseidoglejotās augsnes [O-Ahg-(Ah)-Eg-Bgx-Bx-C), velēnpodzolētās glejaugsnes (O-Ah-Eg-G(Bg)-C; trūdvielu horiz. līdz 10% organisko vielu], trūdainas podzolētās glejotās augsnes (O1-O2-Ah-Eg-Bg-C; līdz 10 cm biezs koku lapu un augu atlieku zemsegas horizonts, zem tā trūdvielu horiz. līdz 20% organ. vielu), trūdainas podzolētās glejaugsnes (O1-O2-Ah-Eg-Bg-G-C; vairāk glejota nekā iepriekšējā apakštipa augsne), kūdrainas podzolētās glejaugsnes [O1-O2-O3-(H)-Eg-BG-G-C; 20—30 cm biezs organisko vielu slānis, veidojas kūdra, iluviālajā horiz. var veidoties ortšteins vai iluviālais humuss], tipiskā podzola glejotās augsnes [(O)-Eg-Bgx-C; ļoti skābas, neauglīgas augsnes].
…