Ir vērojama acīmredzama tendence, ka palielinoties dziļumam samazinās katjonu apmaiņas kapacitātes daudzums augsnē.
Katjonu apmaiņas kapacitāte ir maksimālais augsnē saistītais katjonu daudzums, ko noteiktos apstākļos augsnes cietā fāzē var apmainīt pret šķīdumā esošajiem katjoniem. Apmaiņas kapacitāti ietekmē arī augsnes šķīduma pH rādītājs. Ja pieaug pH skaitlis, palielinās apmaiņas kapacitāte. KAK ir viens no nozīmīgiem rādītājiem, kas raksturo augsnes veidošanās procesus, augu barošanās režīmu, kā arī dažādas augsnes īpašības (Nikodemus u.c., 2008).
Augsnes augšējos slāņos ir lielāks daudzums smilšu daļiņu, kamēr palielinoties dziļumam, palielinās māla daļiņu daudzums augsnē. Augsnēs ar zemu katjonu apmaiņas kapacitāti ir raksturīgs liels smilšu daļiņu īpatsvars, zema buferspēja, zema ūdens saistīšanās spēja un ir iespējama ķīmisko elementu izskalošanās no augsnes. Augsnēs ar augstu katjonu apmaiņas kapacitāti ir daudz māla daļiņu, liela buferspēja, laba ūdens un ķīmisko elementu saistīšanās spēja (Nikodemus u.c., 2008).
SECINĀJUMI.
1. Ģeoloģisko nogulumu izcelsme un sastāvs ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas nosaka augsnes cilmieža un kopumā arī augsnes īpašības.
2. Laboratorijas darbu kvalitāti un iegūto rezultātu ticamību vērtēt ir grūti mazā datu apjoma dēļ un kolēģu precizitāti. Ja ir trīs paraugi, kuri jāsalīdzina savā starpā un viens no rezultātiem ir kļūdains, tad secinājumi ir jāizdara tikai no divu paraugu rezultātiem, kas nav pietiekami.
3. Visi iegūtie rezultāti, likās salīdzinoši ticami.
4. Liela nozīme augsnes īpašību veidošanā ir augsnes pH, kas ietekmē gan katjonu apmaiņas kapacitāti, gan P2O5 koncentrāciju augsnē.
…
