Augsnes gatavība. Labi sastrādāta, ar labām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām nodrošināta augsne. Izšķir- fizikālo un bioloģisko augsnes gatavību.
Fizikālā augsnes gatavība ir tāds augsnes stāvoklis, kad tā vislabāk padodas apstrādāšanai. Katrai augsnei ir sava noteikta apstrādāšanas mitruma pakāpe. Mālsmilts, smilšmāla, trūda bagātās, tāpat arī struktūrainās augsnēs apstrādāšanas mitruma pakāpes intervāls ir plašāks –40-70% , bet māla augsnēs šaurāks –50-60%.
Bioloģiskā augsnes gatavība ir tāds augsnes stāvoklis, kad augsne iesilusi līdz 10-15 0C . Šajā laikā augsnē sāk aktivēties mikrobioloģiskie procesi, kuros sadalās organiskās vielas, veidojot ogļskābo gāzi. Augsne tad palielinās tilpumā, kļūst elastīgāka, it kā rūgst, izdalās īpatnējā smarža.
Ka iestājusies bioloģiskā augsnes gatavība, uz to vislabāk norāda dīgstošās nezāles.
Augsnes aruma zole rodas smagākās, nepiesātinātās augsnēs, arot vienā un tajā pašā dziļumā. Nepiesātinātās augsnēs koloīdi ir kustīgi un no virskārtas izskalojas līdz neartajam slānim, kur tos arkls sablīvē plānā kārtā.
Aruma zole negatīvi ietekmē augsnes ūdens režīmu un veicina augsnes virskārtas pārpurvošanos.
Augsnes garoza veidojas, augsnes virsmai lietus laikā izplūstot, bet pēc tam žūšanā stipri sacietējot. Jo mālaināka augsne un neizturīgāki struktūras agregāti, jo lielāka iespēja izveidoties cietākai garozai.
Garozas apkarošanai augsne pēc katra lietus jāirdina.
Garozas rašanos iespējams novērst arī ar kaļķošanu.
…