SENĀ ĶĪNA
KONFŪCIJS
(551.- 479.p.m.ē.)
Audzināšanas mērķis ir paklausība. Ģimene ir sabiedrības pamats, jāklausa skolotājam kā savam tēvam. Mērķis bija individualitātes apspiešana, pastāvošās sabiedrības kārtības nostiprināšana. Audzināšana = bijušā atkārtošana.
SENĀ GRIEĶIJA
(5.-4.gs.p.m.ē.)
DĒMOKRITS
(460.-370.p.m.ē.)
Audzināšana = labi domāt, labi runāt, labi darīt. Pārveido cilvēku un pārveidojot veido viņa “otro” dabu.
SOKRATS
(470.-399.p.m.ē.)
Izturas noraidoši pret dabas izzināšanu. Audzināšana = katra cilvēka morāla pilnveidošana. Visu dzīves jautājumu risināšanas pamatā ir ētika. Vislielākās vērtības = prāts, gudrība, zināšanas. Monologa vietā lika dialogu, disciplīnas vietā – partneru attiecības.…