1. Audita vispārējs raksturojums (definīcija, attīstības vēsture, veidi).
Audits – neatkarīgs slēdziens par uzņēmuma darbību. Audits ir kontroles veids, ko plaši lieto ārzemēs un tagad arī pie mums: neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no revidējamiem objektiem (uzņēmuma gada pārskatiem, iekšējo kontroli u.tml.), atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem.
Audits – mūsdienu izpratnē, kā atsevišķa profesija par nepieciešamību kļuva 19.gs. otrajā pusē Eiropā attīstoties tirgus ekonomikai.
Tirgus ekonomikas sākuma posmā bankrotēja daudzas sīkas firmas, individuālas saimniecības, zaudējumus cieta arī fiziskas personas, kas akli uzticējās reklāmām par augstajām dividendēm. Šajā laika periodā parādījās nepieciešamība pēc auditora, kurš ieinteresētajām personām sniedza atzinumu par revidētiem finansu pārskatiem.
Tiek uzskatīts, ka auditēts pārskats, kuru parakstījis revidents, kaut gan 100% neizslēdz krāpšanas risku, būtiski šo risku samazina.
Atkarībā no tā, kas veic auditu un kādi ir audita uzdevumi, izšķir:
1. iekšējo auditu – veic konkrētajā uzņēm. nodarbinātie kalpotāji, kuri nepārtraukti darbojas saskaņā ar iepriekš sastādītu plānu, *nodrošinot iekšējās kontroles principu ievērošanu un nostiprināšanu konkrētajā uzņēm.; *meklēt iespējas minimizēt izdevumus, *palielināt ieņēmumus, kā arī *sadarboties ar ārējiem auditoriem, *veikt plānotās un ārkārtas pārbaudes.
2. ārējo auditu – darbojas saskaņā ar noslēgto līgumu, līgumā paredzētajā laikā veicot līgumā atrunāto darba apjomu, galv.uzd.-pārliecināties par fin.p. ticamību.; --rev.kā izndivid.darba veicējs; --dibinot vietējās sabiedr. –dibin.starpt.transnacion.sabiedr.
Lielais četrinieks: PriceWaterhouse Coopers, Ernst&Joung, Deloutte&Touche, KPMG
2.Vispārējie audita standarti, to raksturojums.
Vispārējie standarti (jeb grāmatvežu ētikas pamatnostādnes) ir vērsti uz revīzijas subjektu un tie nosaka kādam īpašību kopumam ir jāatbilst revidentam/jebkuram revīzijā iesaistītajam, lai viņš profesionāli veiktu revīzijas uzdevumus.
Galvenās prasības revīzijas darbā iesaistītiem ir:
1. izglītība – revīzijas darbā iesaistītai personai ir jābūt izglītībai grāmatvedībā ( fin. un vadība) un revīzijas tehnikā, kā arī zināšanām uzņēmējdarbības tiesiskajos pamatos un konkrētā klienta ražošanas jomā.
2. kompetence un pieredze – starptautiskā prakse nosaka, ka strādājot par revidenta asistentu (2-4g), senioru (2-4g, plāno, vada) vai menedžeri (2-4g, vada, organizē, atbild) ir nepieciešams apgūt noteiktas revīzijas darba iemaņas, kuru rezultāti tiek fiksēti prakses dienasgrāmatā. Sertif..rev.- vada, organizē, atbild par visu darbu, oblig.izglītība min.40h gadā.
3. neatkarība – to iedala *ekonomiskā (revidents nedrīkst veikt revīziju uzņēmumos, kuros viņam pieder kapitāla daļas vai attiecībā pret kuru ir saistības vai prasības); Ekonomiskā neatkarība ir būtiski svarīga arī klientu izvēlē. Nav pieņemami, ja ieņēmumi no viena klienta pārsniedz 10-25% no kop.rev.ieņēmum.
un *civiltiesiskā (revidents nedrīkst sniegt revīzijas pakalpojumus uzņēm., kuros ir kapitāla daļas vai pret kuriem ir saistības vai prasības ir radiem līdz n-tajai pakāpei, kuru nosaka katras valsts likumi.)
4. objektivitāte& profes.rūpība – profesionālā rūpība revidentam ir jāievēro realizējot audita procedūras: revīzijas plānošanā, revīzijas pierādījumu savākšanā, revīzijas pierādījumu izvērtēšanā. Veicot revīzijas darbu, uzmanība ir jāpievērš objektivitātei un rūpībai visos audita posmos. Rev., kas paraksta ziņojumu personīgi ir atbildīgs par darba kvalitāti ne tikai attiecībā uz savu personisko darbu, bet arī to dara apjomu, kop veic rev. palīgi vai asistenti. Rev. ir atbildīgs 3 gadu garumā no atzinuma izsniegšanas
5. konfidencialitāte – lai profesionāli veiktu darbu revidentam ir jābūt pieejamai jebkurai informācijai, arī tai, kura tiek uzskatīta par komercnoslēpumu ; taču bez klienta rakstiskas atļaujas revidents nedrīkst sniegt par klientu nekādu informāciju nevienai fiziskai vai juridiskai personai. Konfidencialitāte jāievēro arī attiecībā pret darba materiāliem.
6. morāles ētikas normas – attiecībā pret klientu revidentam ir jābūt godīgam un atklātam, profesionāli rūpīgi ir jāaizstāv klienta intereses, vienlaicīgi neaizmirstot atbildību pret sabiedrību, t.i., nākošajiem iespējamiem akcionāriem vai kapitāla daļu īpašniekiem. Attiecībā pret kolēģiem revidentam jābūt atklātam sadarbības jomā, vienlaicīgi neaizmirstot konfidencialitātes principu.
…
