Nevienā no manis izvēlētajām atziņām nav pieminēta māksla tiešā tekstā, bet atziņās ir runa par to, kādas izjūtas un norises māksla izraisa un kā šīs norises spēj tālāk palīdzēt cilvēkam attīstīties.
Manuprāt māksla ir cieši saistīta ar noģidām un dažādām sajūtām par kurām tiek runāts pirmajās divās atziņās, trešajā atziņā tiek runāts par visa sakārtotību vienotā sistēmā – ja runa ir par pedagoģiju, tad māksla ir mācīšānās procesa „sakārtotības daļa” . Ceturtajā un piektajā atziņā runāts par to , ka pasaules izzināšana balstīta uz minējumiem un dažādu lietu savienošanu, pievienošanu , manuprāt, visi mākslas veidi ir sasitīti ar minēšanu un „ būtības iztaustīšanu” .
Sestā atziņa runā par bērna individualitāti, ko māksla palīdz atrast un attīstīt.
Septītā atziņa ir par mākslas, kā ārēja kairinātāja izraisīto interesi, bet astotā runā par to, lai iemācītos kādu lietu, jāsasprindzina griba, bet griba ir ārēju faktoru, tādu kā māksla ierosināta.
Devītā atziņa runā par veselīgas fantāzijas radīšanu, ko vistiešākā mērā ietekmē māksla. Desmitā atziņa stāsta par to, kā rotaļa, kā mākslas forma mūs izaicina. Izaicina mūs uz savu vērtību izvērtēšanu, uz iešanu aiz savām robežām, tajā pašā pašā laikā to darot maigi un neuzbāzīgi. Mēs zinam, ka tā taču tikai ir rotaļa. Ja man ir jāizvēlas viena atziņa no visām desmit, kura man visvairāk ir uzrunājusi, tad tā būtu šī A. Milta atziņa.
…