Attīstības psiholoģijas teorijas

1. Orāli sensorā stadija
Bērna socializācijas sākums. Tiek likti pamati bērna personības attīstībai. Galvenais bērnam ir fiziskais un emocionālais kontakts ar māti. Pozitīva risinājuma gadījumā bērns saņem visu, kas viņam nepieciešams. Bērnā rada paļāvību un uzticēšanos. Ja tā nav, bērns kļūst saspringts, bailīgs, nedrošs.
2. Muskulāri anālā stadija
Attīstās bērna balsta un kustību aparāts. Bērns mācās staigāt un darboties, cenšas būt neatkarīgāks.
Svarīgi neapspiest bērna patstāvības, autonomijas tieksmes, palīdzēt viņam pārvarēt bailes un nedrošību.
Bērns jāatbalsta, jāiedrošina, jāveicina viņa patstāvība.
Pārmetumi, sodīšana un kaunināšana par bērna uzdrīkstēšanos vai neveiksmēm atstāj dziļu, negatīvu iespaidu. Ja pret bērnu izvirzītās prasības un sodi viņam šķiet netaisnīgi un bargi, ar laiku var kļūt agresīvs.
3. Lokomatori ģenitālā stadija
Rotaļu laiks. Bērnam raksturīgas fiziskās aktivitātes un arī agresivitāte. Bērns ielaužas pasaulē, vēloties to izzināt. Apgūst prasmes komunicēt ar cilvēkiem. Jāpalīdz bērnam, radot iespējas sarunāties, iedrošinot, palīdzot pārvarēt kautrību, bailes un vainas izjūtu.
Bērnu saprotot un atbalstot, nostiprinās iniciatīva, pretējā gadījumā – rodas pastāvīga vainas izjūta.
4. Latentā stadija
Aktīva pasaules izzināšana – zināšanu un prasmju apguve. Bērns mācās izgatavot lietas. Attīstās centība, ja iespējas ir traucētas, veidojas mazvērtības izjūta. Konflikta palīdz novērst iekļaušanās dažādās aktivitātēs. Bērnam darbojoties, pieaug viņa pašnovērtējums, pašcieņa un pārliecinātība par sevi. Svarīgi izkopt iedzimtos dotumus.
…