Sociālā novecošana:
Sociālā novecošana ietver sevī sociālo lomu un statusu maiņu – gan ģimenē, gan darba vietā;
Ir vairākas teorijas par sociālajām izmaiņām vecumā, skaidro vairākus aspektus:
1. sociālās atdalīšanās teorija (Manthorpe, 1994; Cumming & Henry’s, 1961) - cilvēkam kļūstot vecākam, viņš vairāk attālinās no sabiedrības, vairāk noslēdzas sevī, savās atmiņās, noklusina emocijas. Tomēr daudzi pētījumi pierāda draudzības un aktivitātes nozīmi vecumā.
2. aktivitātes teorija (Havighurst, 1964; Maddox, 1964) – izņemot fizisku novecošanu, vecie cilvēki ir ar tādām pašām sociālām un psihiskām vajadzībām kā jaunāki. Optimāla novecošana – būt fiziski un sociāli aktīvam (hobiji, draugi, mazbērni, teātri u.c.)
3. sociālo pārmaiņu teorija (Dyson, 1980) – veciem cilvēkiem industriālās sabiedrībās ir vairākas iespējas mainīt ikdienas sociālās interakcijas, kas padara viņus atkarīgus no citiem. Viņi atsakās no ekonomiski aktīva sabiedrības locekļa lomas, un viņiem palielinās brīvais laiks un samazinās atbildība.
4. socioemocionālās selektivitātes teorija (Carstensen, 1992, 1993) – galveno lomu vecumā sāk spēlēt emocionālā regulācija, padarot veco cilvēku ļoti selektīvu attiecībā pret sociālajiem partneriem. Piemēram, ļoti svarīgs kļūst pieaugušo bērnu un draugu emocionālais atbalsts.
Vecuma diskriminācija:
Stereotipi:
Vairums veco cilvēku ir senili (īsti nedraudzējas ar realitāti) vai plānprātīgi - Tikai 20% veco cilvēku ir atmiņas traucējumi
Vecs cilvēks jūtas nožēlojami praktiski visu laiku - Pēc aptauju rezultātiem – vairums jūtas tikpat labi kā jaunībā
Veci cilvēki nespēj strādāt tikpat efektīvi kā jaunāki cilvēki - Vecāki darbinieki ir neatlaidīgāki, mazāk kļūdu un darba kavējumu
Vairākums vecu cilvēku ir neveseli un viņiem nepieciešama palīdzība - Tikai mazāk kā 20% nav spējīgi ikdienā sevi apkopt, mazāk kā 5% ir hospitalizēti veselības stāvokļa dēļ
Vairākums vecu cilvēku ir sociāli izolēti un vientuļi - Vientulība ir nopietna problēma 1/3 veco cilvēku. Tomēr vairākumam ir radinieki, draugi, baznīcas aktivitātes.
Stereotipu ietekme uz vecu cilvēku atmiņas spējām (Levy&Langer, 1994)
Izlase – dzirdīgi amerikāņi, nedzirdīgi amerikāņi (nedzird sev adresētus izteicienus), ķīnieši (sabiedrība, kur veci cilvēki lielā cieņā);
Kopumā nedzirdīgi amerikāņi un ķīniešu uzrādīja daudz labākas atmiņas spējas kā dzirdīgie amerikāņi.…
