3.-4. g.v. bērni iet uz bērnudārzu. Blakus manai mājai ir bērnu dārzs un es ar savu dēlu bieži redzam kā tur bērni staigā, spēlē viens ar otru, vai pats ar sevi...
Es labāk novērtēšu šādu situāciju:
Pirmdien es ar savu dēlu bijām pie bērnu ķirurga, jo dēls apdedzināja roku ar karsto gludekli. Un tur rindā sēdēja tādi paši bērni, kā mans dēls (ap 1,5 g.v.) un mazliet vecāk (līdz 5 gadiem). Kad mans dēls ieraudzīja puiku (3-4-g.v.) un piegāja pie viņa un pagrūda puisi dažas reizes. Puisis paprasīja savai mātei: „Kāpēc viņš mani sit?” Uz ko māte atbildēja: ”Viņš ir mazs, viņš tevi nesit- viņš spēlē ar tevi.” Tālāk es ieraudzīju ka puisis saka skriet no mana dēla , bet mans dēls saka skriet viņam pakaļ; pēc tam otrādi. Abiem bija jautri- abi smējās un skaļi kliedza. Laikam, tādā formā viņi izsaka savas jūtas un prieku... Viņi atrada vienbalstību...
Blakus sēdēja vēl meitenīte (ap 4-5 g.v.) ar savu māti. Meitenei bija divas garas bizītes ar spožam saspraudēm. Uz ko, protams, atreaģēja mans dēls. Viņš gribēja tos pataustīt, bet meitene sadeva manam dēlam pa rokam un tuvāk piespiežas pie savas mātes. Bet manas dēlam vienalga vajadzēja ar viņu paspēlēties; viņš pagrūda meiteni tā kā to puisēnu un gribēja tālāk spēlēties ar meiteni- gribēja paskriet ar viņu, tā kā ar puisēnu.. Bet meitene vēl tuvāk piespiežas pie savas mātes. – ar meiteni neizdevās paspēlēt manam dēlam. Viņa sēdēja klusi un mierīgi kopā ar savu māti. Šajā situācijā es apskatīju trīs bērnu vecumus: mans dēls- 1.5g.v.; puisis- ap3-4.g.v. un meitene- ap 4-5 .g.v.
Pēc E.Eriksona personības attīstības cilvēka dzīvi var iedalīt:
1. Zīdaiņa vecums
Atslēgvārds – cerība
Prmā attīstības stadija – 1.dzīves gads. Eriksons to sauc par inkorporācijas (iekļaušanas) stadiju.…
