Atšķirīgie viedokļi vēstures literatūrā par 20.gadsimta Latvijas vēsturi. Vilis Lācis

Runājot par dažādu cilvēku viedokļiem, var balstoties uz paadžu atšķirībām. Lāča laikabiedri, zinot par situāciju Padomju Latvijā no savas pieredzes,lielākoties nenosoda un pat attaisno viņu. Piemēram, bijušais pagrīdnieks, Latvijas PSR kultūras ministrs 1958. un 1959. gadā Voldemārs Kalpiņš intervijā piebilda: „Lācis bija tāds pats naivs ideālists kā vairums no mums 1940.gadā,un tāds viņš palika līdz mūža beigām.” Protams, ir arī prētējie viedokļi: 1940.gada publisko varasvīru sekretārs un palīgs V.Stalažs intervijā piebilda,ka Lācis radīja „patīkamu,gaiša un sirsnīga latvieša iespaidu” bet ,kad īstenība atklājās,vīlies viņā un nevarēja saprast, „kā šis pats cilvēks ar cietu roku varēja parakstīt dokumentus latviešu zemnieku masveida deportēšanai” . Lāča laikabiedru apraksti drīzāk balstās uz personīgo pieredzi, uz atmiņām un sajūtām, jo informācijas telpa viņiem bija šaurāk.
Savukārt, tagadējā paaudze,kurai informācija par Lāci jau daudz brīvāka un plašāka, klasificē un vērtē viņa literāro un politisko darbību atšķirīgi. Veicot iedzīvotāju aptauju, izrādās, ka jaunatne zina diezgan maz par Lāci-politiķi. Jaunie cilvēki deva “nepārliecinātas atbildes” par Lāča personību un to nozīmi Latvijas vēsturē.…