Lietas par laulības neesamību. Laulības šķiršanas lietu izskatīšana tiesā
Laulības jēdziens un aizsardzība tiek atklāts mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē - Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti.
Laulībai piemīt raksturīgas īpašības, kas to atšķir no pārējiem līgumiem, proti:
1) tai ir stingri personisks raksturs un par līguma objektu tajā ir pašas personas;
2) laulību kā līgumu slēdz uz visu mūžu;
3) laulības mērķis – cilvēces turpināšana, ģimenes nodibināšana un, kā sekas,
4) jaunu juridisku attiecību rašanās pret bērniem;
5) tādi laulības līguma elementi kā mīlestība un uzticība, kuru pārkāpšanu ir grūti noteikt un vēl grūtāki sankcionēt ar zināmām sekām.
Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma, turpmāk tekstā – CPL, 29. nodaļā paredzētos izņēmumus.
Šie izņēmumi ir:
- attiecībā uz valsts nodevu - iesniedzot prasību par laulības šķiršanu vai neesamību maksājama valsts nodeva, ja laulības šķiršanas prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns, tiesnesis pēc prasītāja lūguma atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos (tikai lietās par laulības šķiršanu).
- abi laulātie var iesniegt pieteikumu par laulības šķiršanu, tādā gadījumā laulātie procesuāli nav prasītāji, bet pieteicēji.
- attiecībā uz lietas izskatīšanu – lietas par laulības šķiršanu vai neesamību izskatāmas slēgtā tiesas sēdē, lai nodrošinātu tiesības uz privātās dzīves noslēpumu. Spriedums laulības šķiršanas lietā pasludināms slēgtā tiesas sēdē, bet laulības neesamības lietā nolēmuma rezolutīvā daļa pasludināma publiski.
Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:
1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;
2) laulība šķirama ar personu, kura noteiktā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības dēļ vai kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
4) laulība šķirama ar personu, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.
Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.
…
