Atmosfēras spiediens- aerostatiskais spiediens, ko rada atmosfēra uz visiem tajā esošajiem priekšmetiem un uz zemes virsu.
Spiediena mērīšana.
Spiediena mērvienība ir paskāls, to apzīmē ar Pa. Viens paskāls ir vienāds ar vienu Ņūtonu lielu spiediena spēku, kas spiež uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu. Atmosfēras spiediens jūras līmenī ir aptuveni 101 000 Pa. Spiediena spēks palielinās, samazinoties laukumam.
Piem. Cilvēks, kurš sver 70kg, smailpapēžu kurpēs iedarbojas uz grīdu ar lielāku spiedienu nekā 3t smags zilonis ar savām lielajām pēdām.
Spiedienu mēra ar barometriem, monometriem, vakuummetriem.
Latvijā augstākais atmosfēras spiediens- 799,7 mm Hg- novērots 1907.gada janvārī, bet vissenākais- 712,7 mm Hg- 1931.gada janvārī.
Barometrs.
Ierīce atmosfēras spiediena mērīšanai. Lieto divu atšķirīgu tipu: šķidruma un deformācijas barometru. Ikdienā lieto metāla barometru, ko sauc par aneroīdu. Tā galvenā sastāvdaļa ir metāla kārbiņa ar viļņotu virsmu, no kuras daļēji vai pilnīgi izsūknēts gaiss. Kārbiņas vāciņu notur spēcīga atspere, lai atmosfēras spiediens to neiespiestu kārbiņā. Mainoties spiedienam, vāciņš vai nu ieliecas, vai izliecas. Kad atmosfēras spiediens paaugstinās, vāciņš ieliecas uz iekšu, bet, kad pazeminās,- vāciņš atkal izliecas. Pie vāciņa piestiprinātais atsperes gals ir savienots ar rādītāju tā, ka, vāciņam ieliecoties, rādītājs virzās pa labi. Šādu barometru graduē, tā rādījumus salīdzinot ar dzīvsudraba barometra rādījumiem.
…