Smadzenēm domāt par vārdu ir tas pats, kas izrunāt šo vārdu. Kad mēs iepazīstamies ar cilvēkiem mēs dzirdam cilvēka vārdu, bet mēs to neredzam. Tas ir viens no iemesliem kāpēc ir tik grūti atcerēties cilvēku vārdus.
Kā es to daru? Iepazīstoties es skatos cilvēkam sejā un dzirdamo vārdu sasaistu ar cilvēka seju un vārdu skanējumu. Tādejādi, ja es ieraugu šo cilvēku atkārtoti, smadzenēs savienojas attēls ar skaņu. Kā to izdarīt ir, piemēram, pie sevis atkārtot „Jānis Krancis”, „Pēteris Mētelis”, „:Liene Biete”, „Laura Lauza”
Honolulu sastapu cilvēku ar vārdu Takabrašī, to pārveidoju par „Tā kā brālis šeit” vai Igaunijas pilsētu Kurisāre par „Kur ir Sāra?”. Šādi sasaistot vārdus svarīgas ir pirmās zilbes, ieklausīties vārda ritmā.
Bet, ko darīt ja jāiepazīstas ar pieciem cilvēkiem uzreiz, piemēram, jūs pienākat pie galda, kur jau sēž pieci cilvēki un jubilārs jūs iepazīstina. Atcerēties visus vārdus būs izaicinājums. Te palīdz sasaiste, sasaisti visus šos vārdus vienā skaņdarbā.
Secinu, ka atmiņa ir jātrenē, jāuzlabo tāpat kā jāuztur figūra. Atmiņa nav tāpat vien dāvāta un nemainīga . Ilgi to nelietojot tā var kļūt sliktāka, jo nevelti saka, ka ja cilvēks ilgi nemācās un neko nedara viņš degradējas un līdz ar to zūd arī viņa atmiņas spējas, bet atmiņu uzlabot var pildot visādus vingrinājumus un testus atmiņas uzlabošanai. Piemēram viens variants kā visu atcerēties ir to visu vizualizēt ar nedaudz abstraktu pieeju. Bet visai iespējams, ka tas nenostrādās uz visiem, jo mēs visi taču esam tik dažādi.
…
