Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks
darbinieks, publicists, valodnieks
Dzimis Krotes pagasta „Lejasmiķos” drēbnieka, vēlāk pusmuižas
rentnieka un modernieka ģimenē. Mācījies pie Krotes ķestera, tad
Mazlāņu pagastskolā. Ar draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē.
Katerfelda palīdzību A. Kronvalds mācās Durbē Špringera privātskolā
un vēlāk Liepājas augstākajā apriņķa skolā (1854 - 1857), kuru nebeidza
līdzekļu trūkuma dēļ. 1858. gadā A. Kronvalds nokārtoja
pārbaudījumus, iegūstot privātskolotāja tiesības, un sāka strādāt par
mājskolotāju vācu ārsta Fefera ģimenē Darbēnu muižā Kauņas guberņā.
Iepazīšanās ar lietuviešu valodu radīja pamatu vēlākajai A. Kronvalda
valodnieciskajai darbībai un interesei par latviešu un lietuviešu tautu
vēsturi.
Atgriezies Kurzemē, viņš padziļināja savas zināšanas latviešu valodā,
pedagoģijā, pulcēja ap sevi apkārtnes skolotājus, rosinot tos darboties
latviešu tautas izglītības laukā; sarakstīja vācu valodas mācību grāmatu
,,Mazā vācieša pirmais solis’’ (1863), ievadā norādot uz vācu valodas lielo
nozīmi izglītībā, un uzsvēra, ka grāmata domāta latviešiem, kas labi
apguvuši savu mātes valodu.
Savos rakstos A. Kronvalds aizstāvēja latviešu valodas tiesības, jaunu
pedagoģisku pārkārtojumu ieviešanu audzināšanā, vērsās pret
pārvācošanas tendencēm. Par nacionālās kultūras pamatu A. Kronvalds
izvirzīja valodu un latviešu skolas, to attīstīšanu un veicināšanu uzskatīja
par galveno uzdevumu.
A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un
bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus
vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja,
dzejolis, luga, tēlot u. c.). Viņš mudina runāt un rakstīt latviski, pauž
uzskatu, ka katram jāapgūst tēvu valoda kā visu citu mācību priekšmetu
pamats.
Atis Kronvalds
Otrais posms latviešu tautiskajā kustībā sākās ar Kronvalda Ati. A.Kronvalds atdala atmodināto latviešu zemnieku sešdesmito gadu sociālo kustību K.Valdemāra vadībā no latviešu jaunās inteliģences spēcīgas nacionālās kustības, par kuras vadoni kļūst viņš pats. K.Valdemāra laikmets, sākot ar latviešu vakariem līdz A.Kronvaldam, bija latviešu zemnieku sociālās cīņas laiks, kad lika pirmos saimnieciskos un tiesiskos pamatus latviešu nacionālajiem centieniem. K.Valdemārs bija pamats, ievads un priekšspēle latviešu tautiskajai kustībai, pati kustība savā ideālu spožumā un izteiksmes skaidrībā nāca ar Kronvalda Ati. Viņš šo otro tautiskā laikmeta posmu izsaka un atspoguļo savā personībā tikpat pilnīgi, cik lieliski pirmo izteic K. Valdemārs.
Sabiedriskās dzīves parādības A.Kronvalds skaidrojis ideālistiski. Viņa apziņā pastāvēja šķiriski nediferencēts latviešu tautas ideāls, un tā pamatā bija dziļa savas tautas un tēvuzemes mīlestība. Rakstā "Tēvuzemes mīlestība" A.Kronvalds uzsver, ka katram latvietim
• vajadzētu stiprināt savu nacionālo pašapziņu un tautas mīlestību,
• jāpazīst tēvuzeme, tās vēsture,
• jāciena un jākopj tās valoda,
• jāciena un jāgodā tēvu tēvu krietnās ieražas,
• jākopj kopības prāts,
• jāgodā tautas krietnākie dēli un
• par tēvuzemes mīlestības iesvētītāju jābūt ticības mācībai.
A.Kronvalda idejām, stiprinot tautas pašapziņu un lepnumu, bija ievērojama nozīme latviešu nācijas konsolidācijas procesā un cīņa par latviešu tautas patstāvīgas nacionālās kultūras tiesībām.
Skolotājs un publicists Atis Kronvalds ļoti daudz ir paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latviešu valodas kopšana, bagātināšana un pētīšana viņam bijusi svarīgāka par visu. Kādā vēstulē Kronvalds raksta: "Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu; nekas man tik dziļi nerūp kā viņas atzelšana un uzplaukšana."
…
