Tas ir konkrētas valsts tiesību sistēmas kopums, kas regulē cilvēka tiesisko stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedrības iekārtas pamatprincipus, valsts pārvaldes orgānu organizācijas un darbības pamatprincipus, kā arī pašvaldības funkcijas valsts pārvaldē.
Konstitucionālo tiesību jēdzienam ir 3 izpratnes veidi - konstitucionālās tiesības kā:
1) tiesību nozare;
2) zinātne;
3) mācību disciplīna.
1) Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare regulē:
a) indivīda, pilsoņa un visas sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses, un
b) valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses,
kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības.
Konstitucionālo tiesību reglamentācijas priekšmets ir:
1) personas tiesiskā statusa pamati;
2) sabiedrības un valsts iekārtas pamati;
3) valsts forma;
4) likumdošanas, izpildu un tiesu varas organizācija un darbība;
5) valsts pārvaldes un pašvaldību pamati.
2) Konstitucionālās tiesības kā zinātne ir dažādu uzskatu, mācību un teoriju kopums, kas izklāstīti rakstos, grāmatās u.tml. Tā veic konstitucionālo principu, normu, institūtu, pastāvošo uzskatu un teoriju izpēti. Izpētes rezultātā rodas konkrēti secinājumi, jauni jēdzieni, kategorijas, definīcijas u.t.t.
Latvijā lielākie sasniegumi konstitucionālo tiesību kā zinātnes jomā vērojami 20. gadsimta 20. – 30. gados. Ievērojamu ieguldījumu šajā jomā veicis Kārlis Dišlers, sarakstot tādus darbus kā:
- “Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē”;
- “Demokrātiskas valsts tiesību pamati”,
- “Demokrātiskas valsts pārvalde” u.c.
Pazīstami arī tādi autori kā Lotārs Šulcs, Miķelis Valters, Mucenieks, bet mūsdienās - I. Krastiņš, J. Bojārs.
3) Konstitucionālās tiesības kā mācību disciplīna – tiek pasniegta dažādu valstu augstskolās kā studiju kurss, kura mērķis ir iepazīstināt studentus ar konstitucionālo tiesību būtību, principiem, tiesisko normu sistēmu gan savā valstī, gan ārvalstīs.
2.Konstitucionālo tiesību zinātne un tās avoti
Kā patstāvīga tiesību nozare, tā ir jauna, jo radusies 19.gs. beigās. Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B.Spinozu,Ž.Ž.Ruso, Dž.Loku u.c. Tā pēta un māca konstitucionāli tiesību normas un institūtus, kā arī sabiedrības attiecības, kuras tā regulē, varētu regulēt, vai tai vajadzētu regulēt. Tā pēta arī praktisko tās realizāciju dzīvē un to institūtu darbību, ar mērķi noskaidrot to tālākās attīstības likumsakarības un dot pamatotas rekomendācijas likumdevējiem un izpildvarai to pilnveidošanas un pielietošanas jomā un atsevišķām personām – rekomendēt to izpildei. Ar šo mērķi tiek pētītas arī teorijas un uzskati, ko izstrādā konstitucionālo tiesību pētnieki, kā arī apstākļus, kas iedarbojušies uz tās attīstības evolūciju, proti zinātne pēta arī pati sevi. Tā pēta arī citu valstu konstitucionālo tiesību attīstības procesus, jaunrades un uzlabojumus, lai neatpaliktu no kopējas konstitūciju sistēmas.
3.Konstitūciju rašanās vēsturiskā attīstība
…
