Šajā gadījumā primitīvs valodas lietojums ir domāta vienkārša valoda, kurā starp veidoto vārdu un tā nozīmi ir tieša saikne. Primitīva valoda ir iemācīta nevis izskaidrojot, bet vienkārši iemācot atsevišķus vārdus un to tiešo nozīmi. 21 Tā ir katras valodas pamatā.
Valodas uzdevums ir izveidot pēc iespējas precīzāku un koncentrētāku informācijas apmaiņu – gan tās saņēmējam, gan devējam. „Valodspēles ir kā salīdzināšanas objekti, kuru uzdevums ir izgaismot mūsu valodas apstākļus gan ar to, kas ir līdzīgs, gan ar to, kas nav līdzīgs.”22
„Varam domāt par visu vārdu lietošanas norisi kā par vienu no tām spēlēm, ar kuru palīdzību bērni apgūst dzimto valodu. Es gribu saukt šīs spēles par ‘valodspēlēm’ un par primitīvu valodu dažreiz runāšu kā par valodspēli.”24 Par valodas spēli Vitgenšteins sauc visu kopumu - valodu un tās darbības, kādās tā iesaistīta. Valodspēlē neatņemami ir arī tādi faktori kā sejas izteiksme, balss tonis, teikuma veidi, zināšanas, pieredze utml.
Mūsdienās cilvēki ir pieraduši lietot daudz saīsinājumu, matemātisko apzīmējumu un dažādus citus valodas „kropļojumus”. „Mūsdienu publikācijas matemātikā un teorētiskajā fizikā ir tā piesātinātas ar matemātiskajām formulām, ko tulkošana prasa pārlikt no vienas valodas otrā tikai dažas vārdkopas starp tām. Tās ir uzrakstītas it kā jaunā esperanto tipa valodā, par kuru gan neviens nešausminās tā, kā to darīja L. Vitgenšteins. Laikam jau tāpēc, ka vairums cilvēku runā savās dzīvajās jeb dabiskajās nacionālajās valodās, atstājot matemātisko formulu valodu tikai tiem, kas ar to īpaši aizrāvušies.”25
Mēģinot īsi pateikt, kas ir valodas spēles Vitgenšteina filosofijā, ir jāsaka, ka tā ir metode, kā precīzāk skaidrot pasauli ap mums. Tā kā vārda nozīme ir tā lietojumā, katrā valodas novirzienā pastāv savas likumsakarības, līdz ar to šo valodu mijiedarbību var nosaukt par spēli.
…
