1.Konstitucionālo tiesību jēdziens un reglamentācijas priekšmets.
Tas ir - konkrētas valsts ties.sistēmu kopums,kas regulē cilvēka ties.stāvokli sab.un valstī, sab. iekārtas pamatprincipus,valsts pārvaldes orgānu organizācijas un darbības pamatprincipus,kā arī pašvaldības funkcijas valsts pārvaldē.Tas ir visplāšāk aptverošais formulējums, taču nedod pilnīgu tā atspoguļojumu (piem.netiek minēta valsts simbolikas nozīme).
2.Konstitucionālo tiesību normas,to veidi un īpatnības.
Tās ir vispārējās uzvedības normas,kuras nosaka vai deklarē valsts ar mērķi aizsargāt un regulēt noteiktas sab.attiecības,kas tiek ieviestas dzīvē caur konkrētām ties.normām un pienākumiem un tiek nodrošinātas ar valsts piespiedu līdzekļiem.Tās iekšējā struktūra sastāv no:hipotēzes,dispozīcijas un sankcijas (Latvijā neesot).To īpatnības,kas atšķir konstit.ties.normas no citām ties.normām ir:
- absolūtās normas,kas regulē visplašākās un būtiskākās sab.attiecības,formulējot valsts ties. pamatus. Parasti tās ir ļoti vispārīgas,proti tajās nav konkrēti noteikta saistība starp ties.un atbildību. Par.šajās normās nav sankcijas un dažreiz arī hipot.
- vispārregulējošās normas,šaurākas pēc savas nozīmes,taču konkrēti regulē kādu ties.normu;
- tiešregul.,regulē konkrēti noteiktu ties.normu.
Katras valsts konstitūcija satur vairākas ties. normas,tās var klasificēt sekojoši:
- pēc funkcionālās nozīmes - regulējošās un aizsargājošās;
- pēc iedarbības uz ties.subjektu - pilnvarojošās, pienākumis uzliekošās un aizliedzošās;
- pēc sab.attiecību regulācijas nozares - materiālajos un procesuālajās;
- pēc darbības laikā - pastāvīgās,īslaicīgās un izņēmuma.
…