Inflācija – procentuālās preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas kopējās cenu līmeņa pārmaiņās.
IKP-iekšzemes kopprodukts saražotā pievienotā vērtība konkrētā teritorijā.
Revalvācija – valūtas kursa pieaugums, palielinājums.
Devalvācija – valūtas kursa samazinājums.
Vekselis – parādzīme, kas apliecina turētāja neapstrīdamās tiesības atprasīt no maksātāja vai
3. Valsts budžets ir svarīgs valsts finansu sistēmas posms, kuru apstiprina valsts augstākais likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks. Tas ir valsts ienākumu un izdevumu saraksts uz noteiktu laika posmu, ko apstiprina saskaņā ar likumu. Tas ir valsts naudas līdzekļu centralizētais fonds (no materiālā satura viedokļa), valsts ražotā nacionālā ienākuma pārdalīšanas galvenais instruments (no sociālekonomiskā viedokļa), arī finansu plāns ar likuma spēku (no likumdošanas viedokļa). To izstrādā noteiktam laika posmam. Tas ir normatīvs, kas ir saistošs valsts finanšu institūcijām. Budžeta pieņemšanas process ir politikas akts, tas ir pārvaldes plāns nākamajam laika posmam, vadības programma, ko izpildvara piedāvā akceptēt parlamentam. Budžets ir īpašais naudas līdzekļu veidošanas un izlietošanas forma valsts varas un vietējo pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Budžeta ieņēmumu galvenais avots ir nodokļi.Budžeta pamatfunkcijas: 1)nacionālā ienākuma un IKP pārdale; 2)naudas līdzekļu centralizētā fonda veidošanās un izlietošanas kontrole; 3)ekonomikas regulācija un stimulēšana; 4)sociālās politikas finansiālā seguma nodrošināšana. Visas valsts teritorijā darbojas budžetu kopums saskaņā ar tās budžeta iekārtu veido valsts budžeta sistēmu. Latvijas budžetu iedala: 1)valsts b-ts – pamatbudžets un speciālais b-ts; 2)pašvaldību b-ts – pamatb-ts un speciālais b-tz. …
