1. Starptautiskās komercdarbības vides vēsturiskā attīstība, konkurētspējas jēdziens.
1870 - 1914.gadu dēvē par pirmo globalizācijas zelta laikmetu
Zelta standarts
Relatīvi brīvas kapitāla un preču plūsmas
Pirms 1.pasaules kara Lielbritānijas izejošās ārvalstu investīcijas sasniedz 9% no IKP
1914 – 1945 Nacionālisma uzplaukums, milzīgas tirdzniecības barjeras, investīciju plūsmu apsīkums, taču tiek gūtas mācība par to, kas jādara, lai globalizācijas procesu nosargātu – jārada attiecīgas starptautiskās institūcijas
Kopš 1945.gada – atkal straujš tirdzniecības, investīciju un informācijas aprites pieaugums. Ir cerība, ka šoreiz politika to nesagraus, jo ir izveidotas institūcijas, kas regulē tirdzniecību un investīcijas; pieaugusi savstarpējā atkarība; sabiedrības un to vērtību sistēmas ir mainījušās. Protams, ne visas valstis ir vienlīdz labi integrētas.
Pasaules kopprodukts (Gross World Product) 2006.gadā pēc valūtu tirgus kursiem bija 54,311 triljoni dolāru (65,95 triljoni pēc ASV PSP) Latvijas IKP bija 20,12 miljardi dolāru (36,94 miljardi pēc ASV PSP). Tātad, Latvijas ekonomika veidoja tikai 1/2398 daļu 0,042% pasaules ekonomikas.
Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC), prognozē, ka 2100.gadā kopprodukts uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt $140,000 (2000.gada dolāros) jeb 910 triljonus dolāru pie pašreizējā iedzīvotāju skaita.
Jaunattīstības valstu nozīme pieaug
Konverģences process – mazāk attīstītām valstīm pārņemot labākās tehnoloģijas un uzņēmumu vadīšanas metodes, pieaug to darba ražīgums. Darba ražīguma atšķirības ir galvenais faktors, kas nosaka ienākumu līmeņa atšķirības dažādās valstīs. Valsts IKP ir ekonomikā nodarbināto darba ražīgums reiz viņu nostrādātais laiks. Kopš 2.pasaules kara jaunattīstības valstis caurmērā ir attīstījušās straujāk. Šis process nav bijis vienmērīgs, 60tie gadi bija ļoti veiksmīgi 80tie samērā neveiksmīgi, 90tie kopumā OK, bet bija atsevišķas lielas krīzes, šajā dekādē strauja izaugsme.
…
