1.Ekonomikas attīstības īsa vēsture . Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās samērā nesen, t.i., tikai 18. gadsimtā. Termins “ekonomika” ir aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomia, kas savukārt sastāv no diviem vārdiem: oikos – māja, mājsaimniecība – un nomos – likums . To var tulkot kā” māku pārvaldīt mājas saimniecību “. Te nav runa par individuālas mājas saimniecības pārvaldīšanu , bet gan par mājsaimniecību sabiedrības mērogā . Piemēram , sengrieķu vēsturnieks un rakstnieks Ksenofonts (aptuveni 430- 355. g. p . m. ē. ) savā grāmatā “ Par mājsaimniecību ” apraksta pamācības, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību. Toreizējā izpratnē bagāta grieķa māja atspoguļoja pastāvošās verdzības iekārtas attiecības. Vēlāk Aristotelis (384. – 322. G. p. m . ē. ) – sengrieķu filosofs un zinātnieks, viens no tā laika universālākajiem domātājiem – jau analizēja galvenās ekonomiskās parādības un likumsakarības toreizējās sabiedrības līmenī. Aristotelim ekonomika ir dabiska saimnieciska darbība , kas saistīta ar dzīvei nepieciešamo produktu ražošanu un maiņu . Aristotelis ekonomikas teorijas vēsturē parasti tie uzskatīts par pirmo ekonomistu . Taču sengrieķiem vēl neizdodas radīt ekonomikas teoriju kā zinātni . Tā laika autoru spalvai pieder dažādi apcerējumi par mājsaimniecību, sevišķi par lauksaimniecību , arī par valsti , par valsts uzbūvi , iekārtu un likumiem . Šajos darbos ir sastopamas vērtīgas teorētiskas atziņas, nozīmīgi izejas punkti zinātnes veidošanai . Vismaz 20 gadsimtus pēc Aristoteļa nevar runāt par ekonomikas teoriju kā par izveidojušos zinātni . Verdzības iekārtas krišanas laiks un feodālisma kundzības periods nesekmēja ekonomikas teorijas kā zinātnes attīstību . Varenu impulsu ekonomiskās domas attīstībai deva kapitālisma pirmie asni . Tā apstākļos radās vesela ekonomistu paaudze, kā arī merkantilisma un fiziokrātisma zinātniskās skolas. Šajā laikā radās arī termins “Politiskā ekonomija “. Tā autors ir A. Monkretjēns ( 1575- 1612) . Viņš 1615 . gadā publicēja darbu “ Politiskās ekonomijas traktāts” .Šis darbs tapa kā pārdomas un ieteikumi Francijas valdībai par nacionālās saimniecības jautājumiem pēc A. Monkretjēna brauciena uz Angliju
Tur viņš redzēja ekonomiski daudz attīstītāku valsti, salīdzinot ar Franciju tobrīd . Viņa interesi saistīja tirdzniecības un ekonomiskā politika . A. Monkretjēns izstudēja sengrieķu filosofu darbus un terminu oikonomia papildināja ar grieķu vārdu politeja , kas nozīmē sabiedrisko iekārtu . Tā radās apzīmējums “politiskā ekonomija“. Ar šādu nosaukumu arī izveidojās ekonomikas teorijas zinātne ,t.i. zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem . Politiskās ekonomijas kā zinātnes rašanās tiek datēta ar 1776.gadu, kad izcilais angļu ekonomists Ādams Smits ( 1723- 1790 ) publicēja savu fumdamentālo darbu “Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. Taču 19. gadsimta otrajā pusē termins “politiskānosaukums tiek nomainīts ar apzīmējumu “ekonomika “ ( angļu valodā economic ) . Pirmoreiz šo apzīmējumu lietoja angļu ekonomists V.S. Dževonss ( 1835- 1882) savā nepabeigtajā darbā “ Ekonomikas principi “. Bet cits ievērojams angļu ekonomists Alfreds Maršals (1842- 1924 ) pierādīja , ka atšķirībā no politiskās ekonomijas, kas ir šķiriska zinātne, ekonomikas uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskās sistēmās, atmetot šķirisko pieeju atsevišķu jautājumu skaidrošanā . Ekonomikas teorijas centrā jābūt konomiskā līdzsvara likumsakarībām. [ 2 , 5] …
