1. Mākslas vēstures jēdziens. Mākslas pamatveidi un žanri.
Mākslas vēsture – sabiedriska zinātne par mākslas attīstības procesu, procesa likumsakarībām un īpatnībām. Tā dod priekšstatu par mākslas skolām un teritorijām, uz kurām balstās mākslas attīstības process.
Mākslas vēsture jāaplūko 3 dimensijās:
Laiks – vēsturisks periods, kurā attīstās konkrētais mākslas veids
Telpa – ģeogrāfiskais reģions, kur šis mākslas veids attīstās
Mākslas veids – glezniecība, tēlniecība, ...
Ir 2 atspoguļošanas veidi:
Tēlainais – kad visu attēlo caur cilvēka emocijām (māksla)
Loģiskais – kad katra konkrēta lieta tiek formulēta (zinātne)
Mākslas darbs – tikai tāds darbs, kas cilvēkos rada emocijas. Mākslas darba būtība – mākslinieciskais tēls, kas rada emocijas.
Mākslas vēsture kā zinātne radās tikai 19. gs. Tā aizsākās kā mēģinājumi mākslas darbus klasificēt.
20. gs. mākslu sāka klasificēt pēc mākslas tēla būtības:
māksla telpā – glezniecība, tēlniecība, ...
māksla laikā – mākslas darbi tiek radīti laika gaitā (mūzika, teātris, kino, ...)
Mākslas veids – darinājumu grupa, kura izpildīta izmantojot noteiktu tehniku, materiālu, kam ir noteikta attieksme pret telpu un noteikta mākslas tēla veidošanas sistēma.…