1. Akvīna Toma uzskati par valsti un tiesībām
Akvīns Toms dzīvoja viduslaikos. Tāpat kā laikabiedri, viņš bija pārliecināts, ka prāts ir pakļauts ticībai, daba pakļauta žēlsirdībai, filozofija pakļauta teoloģijai un valsts pakļauta baznīcai
2. Nikolo Makiavelli uzskati par varu politiku un valsti
Makiavelli ir visu laiku lielākais pragmatiķis politikā. Viņa uzskati šokēja un joprojām šokē ļaudis tik lielā mērā, ka daudzi uzskatīja viņa darbu par sātana iedvesmotu. Viņa uzskatu pamatā ir paša novērojumi un pieredze. Viņš ļoti godīgi rakstīja par negodīgumu, viņa darbs kļuvis par simbolu viltībai, blēdībām un negodīgumam politikā. Makiavelli uzbruka politiskās dzīves morālajam pamatam. Vārdu sakot, katrai valstij jāievirza savi pilsoņi uz kopēju labumu;
- ar reliģijas palīdzību, kas, tautu iedvesmojot un turot bailēs, liks tai darīt vairāk laba
- ar likumu palīdzību, kas tautu piespiedīs kalpot sabiedrībai
3. Žana Bodēna uzskati par valsti un suverenitāti
Bodēns stāda valsts intereses augstāk par reliģiskiem strīdiem. Valstij jāatzīst jebkura reliģija, kas nav naidīga valsts mērķiem. Bodēns raksta, ka valdnieka politisko gribu ierobežo dievišķās un dabiskās tiesības. Par laikmeta garam atbilstīga valdnieka varas un pilsoņu politiskā pienākuma pamatojumu kļūst sabiedriskā līguma koncepcija, kuras centrā ir ideja par valdnieka un tautas reālu vai iedomātu līgumu, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus vienai pret otru.
…