1. Politoloģijas izpētes objekts un apakšnozares.
Politikas zinātne (politoloģija) ir zinātne, kurā pēta varas politisko attiecību funkcionēšanu noteiktās sabiedrības struktūrās (valsts, pilsoniskā sabiedrība, partijas, šķiras, sociālās grupas, strati, etniskās un nacionālās kopības u.c.), cilvēku politisko uzvedību, politisko apziņu, politikas teoriju un vēsturi.
35.1. Politikas teorija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta politikas kā sabiedrības pārvaldīšanas ģenēzi, būtību un vēsturiskās tendences, politikas struktūru, saturu, tās elementu un procesu savstarpējo mijiedarbību, to cēloņsakarību un atkarību no ārpuspolitiskajiem faktoriem, kā arī politikas izziņas metodoloģiju un vēsturi.
35.2. Salīdzinošā politika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta kopīgās un atšķirīgās iezīmes pasaules valstu makropolitiskajos institūtos.
35.3. Starptautiskā politika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta visu attiecību spektru, kas veidojas valstu mijiedarbības procesos politikas jomā.
35.4. Pārvalde un administrācija ir politikas zinātnes apakšnozare, kurā pēta politikas veidošanas vidi, leģitimāciju un realizāciju, ierēdņu un politiķu attiecību modeļus, ierēdņu varas ierobežošanas, kontroles un atbildības mehānismus, lēmumu pieņemšanas mehānismus, valsts, pilsoniskās sabiedrības un brīvā tirgus lomu sociālās politikas veidošanā.
Avots - http://www.lzp.lv/latv/nozares.htm
2. Varas jēdziens, būtība un formas.
1. Kaut arī vēsturiski (senajās tiesībās) vecāku (tēva) vara bija izveidota, pamatojoties uz varas ideju, kur netika uzsvērti vecāku pienākumi, jaunākajos laikos, kad ir izveidotas bērna tiesību aizsardzības institūcijas, bērna tiesības tiek īpaši uzsvērtas un respektētas un vecāki, kas nepilda savus pienākumus, zaudē savas tiesības, precīzāk, vecāku varu, kurā ietilpst gan tiesības, gan pienākumi u. c. (sk. iepriekš doto definējumu).
…
