Aplūkotie jautājumi:
Nr.21. Anglo-amerikāņu tiesību sistēmas valstu kriminālprocesa tiesību un to avotu vispārīgs raksturojums.
Nr.22. ASV kriminālprocesa jēdziens, struktūra, tiesību avoti.
Nr.23. Francijas kriminālprocesa jēdziens, struktūra, tiesību avoti.
24. Kontinentālās Eiropas valstu kriminālprocesa un kriminālprocesa avotu vispārīgs raksturojums
25.Kriminālprocesa jēdziena raksturojums un tā izpratnes galvenās kopējās tendences ārvalstīs
26Kriminālprocesa principu jēdziena izpratne un galvenās tendences ārvalstu kriminālprocesa tiesību normās
27. Kriminālprocesa vēsturiskās formas, to salīdzinošs raksturojums.
28. Kriminālprocesuālā institūta „tiesības uz aizstāvību” reglamentācija ārvalstu likumdošanā un šī institūta attīstības tendences.
Nr.29. Kriminālprocesuālās darbības harmonizācijas un tuvināšanas tendences mūsdienās.
30. Kriminālprocesuālo tiesību avotu vispārīgs raksturojums (saturs, veidi, hierarhija) mūsdienu ārvalstīs, to ietekmējošie faktori.
31. Anglijas kriminālprocesa jēdziens, struktūra, kriminālprocesuālie tiesību avoti.
32. Nevainīguma prezumpcijas principa salīdzinošā izpratne ārvalstīs un šī principa reglamentācija
Nr.33. Pierādījumu un pierādīšanas īpatnību salīdzinošs raksturojums Anglijas un ASV kriminālprocesā.
Nr.34. Pierādījumu un pierādīšanas izpratnes salīdzinošs raksturojums Francijas un Vācijas kriminālprocesā.
Nr.35. Pirmstiesas izmeklēšana un procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošana ASV.
Nr.36. Procesuālo piespiedu līdzekļu salīdzinošs raksturojums Francijas un Vācijas kriminālprocesā.
Nr.37. Revīzijas tiesības kā viens no sprieduma pārsūdzēšanas un pārskatīšanas veidiem Francijas kriminālprocesā.
Nr.37. Revīzijas tiesības kā viens no sprieduma pārsūdzēšanas un pārskatīšanas veidiem Francijas kriminālprocesā.
Revīzija – franču kasācijas īpatnība ir tā, ka tā ļauj labot tiesas kļūdas tikai tajā gadījumā, kad tās saistītas ar nepareizu materiālā vai procesuālā likuma piemērošanu. Turklāt, pārsvarā kasācija pieļauj tādu iespēju, kamēr spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, izņemot kasāciju likuma interesēs. Taču, ko darīt gadījumos, kad pie nelikumīga sprieduma pasludināšanas ir novedusi nevis juridiska, bet faktiska kļūda, un spriedums ir stājies likumīgā spēkā, kas izslēdz tā pārskatīšanu apelācijas kārtībā?
Lai atrisinātu šo problēmu, tika izveidots ekstraordinārais spriedumu, kas jau stājās likumīgā spēkā, pārsūdzības veids – revīzija (KPK 622.-626.p.p.). Sprieduma pārskatīšana revīzijas kārtībā ir iespējama tikai notiesātā labā (in favorem). Attaisnojošu vai notiesājošu spriedumu pārskatīšana šajā kārtībā nolūkā pastiprināt atbildību (in deflavorem) ir izslēgta. Turklāt, sprieduma revīzija ir pieļaujama tikai lietās par noziegumiem (crimes) un nodarījumiem (delits) – spriedumi par pārkāpumiem (contraventions) nepakļaujas šādai pārskatīšanai.
Sprieduma pārskatīšanas revīzijas kārtībā pamati ir norādīti KPK 622.pantā:
1) ja pēc notiesāšanas par slepkavību parādās pierādījumi, ka domājamais upuris ir dzīvs;
2) ja tiek konstatēti divi viens otram pretrunīgi notiesājoši spriedumi, saskaņā ar kuriem divas vai vairākas personas notiesātas par vienu un to pašu nodarījumu - tas ir vismaz viena no šīm personām ir notiesāta nepamatoti;
3) ja viens no lieciniekiem šajā lietā atzīts par vainīgu apzināti nepatiesas liecības sniegšanu;
4) ja radušies jauni apstākļi, kas tiesai nebija zināmi iztiesāšanas laikā, un kuri spēj radīt šaubas par notiesātā vainīgumu.
Šis institūts ir līdzīgs kārtībai, kas norādīta KPL 62.nodaļā – „kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem”.
Revīzijas veikšanu var ierosināt Tieslietu ministrs, notiesātais vai tā likumiskais pārstāvis, radinieki, vai citi pārstāvji gadījumā, ja notiesātais ir miris (KPK 623.pants). Lietas pārskatīšanas procedūra revīzijas kārtībā notiek 3 etapos, no kuriem katrs var kļūt par pēdējo.
…
