55. tiesvedības apturēšana
Ar tiesvedības apturēšanu ir jāsaprot procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. Ir divu veidu tiesvedībās apturēšana: obligātā (tiesa aptur tiesvedību, ja: 1) mirusi fiz. pers. vai beigusi pastāvēt jur. pers., kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem; 2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju; 3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību; 5) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai; 6) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.) un fakultatīvā (tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja: 1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus LV robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu; 2) izsludināta atbildētāja meklēšana; 3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4) tiesa nosaka ekspertīzi; 5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem.). Lēmums par tiesvedības apturēšanu tiesai jāpieņem un jāsastāda CPL paredzētajā kārtībā. Kaut gan CPL tas nav tieši noteikts, jautājumu par tiesvedības apturēšanu tiesa izskata tiesas sēdē, uz kuru aicināti visi lietas dalībnieki. Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
56. prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana
Parasti cl izskatīšana 1.instances tiesā beidzas ar sprieduma taisīšanu un pasludināšanu. Taču CPL paredzēti 2 izņēmumi, kad lieta izbeidzama bez izskatīšanas pēc būtības un sprieduma taisīšanas: prasības atstāšana bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšana. Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja: 1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis lik. noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju; 2) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga pers. vai pers., kurai nodibināta aizgādnība;3) prasību prasītāja vārdā cēlusi pers., kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.
…
