1. administratīvo tiesību rašanās galvenie aspekti
Adm. tiesības radās un attīstījās līdz ar valsti. Valsts vara ierobežo cilvēka tiesības, bet ierobežojums nav patvaļīgs, robežas nosaka cilvēktiesības. Valstu pārvalde, kļūstot sarežģītāka, radīja nepieciešamību pēc metodēm valsts pārvaldes procesa nodrošināšanai. Adm. t. darbojas kā sabiedrisko attiecību regulators. Nav citas iespējas kā realizēt likumdevēja gribu, kas izteikta likumos kā izpildot likumos paredzēto – t.i., realizējot izpildvaru. Valsts režīmam, mērķiem, principiem, darbības līdzekļiem jāatbilst sab. vērtībām, tradīcijām – tas parādās tiesību aktos un t. aktu realizācijā.
2. redzamākie adm. t. zinātnieki, to devums, mūsdienu adm. tiesībzinātnieku devums
Vildbergs „salīdzinošās administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi” norāda, ka adm. t. ir viena no plašākajām un nozīmīgākajām tiesību zinātnēm. Adm. t. regulē sabiedriskās attiecības publiskās pārvaldes sfērā. Parasti vismaz 1 no adm. tiesisko attiecību subjektiem ir izpildvaras institūts.
3. adm. t. attīstības galvenie posmi un iezīmes
Adm. t. pirmsākumi Eiropā saistāmi ar 17.gs. Šajā laikā Vācijas un Austrijas universitātēs sāka apgūt kamerālistiku (valsts pārvaldes zinātne). Pētījums „traktāts par policiju.” Pētījumi par valsts finanšu sistēmu un publiskiem uzņēmumiem. L. fon Šteins „valsts pārvaldes teorija” – nozīmīgas reformas ministriju sistēmā.
18.gs. vācu kamerālistu pētījumus turpināja Francijas zinātnieki. Lielā franču buržuāziskā revolūcija. Š. L. de Monteskjē pētījums „par likuma garu.” Pauž uzskatu, ka valstī absolūti nepieciešama likumība, kas nodrošina politisko brīvību. Bet likumību var nodrošināt tikai tad, ja valstī vara tiek dalīta. Tur, kur vara atrodas 1 personas rokās, valstī valda despotija.…