Pēc Pirmā pasaules kara Anglija saglabāja lielu ietekmi pasaulē, kura bija ļoti attīstīta, kā arī tajā atradās daudz bagātnieku un vidusslāņa iedzīvotāju. Lielbritānija bija spēcīga monarhijas valsts un 1924. gadā valdībā pie varas nāca Leiboristu partija. Šī valdība centās atrisināt nabadzīgo iedzīvotāju problēmas, palielināja dotācijas, kuru rezultātā tika būvētas mājas priekš strādniekiem. Anglijā tika ieviesta obligātā izglītība līdz 12 gadu vecumam. Bija iespējama 12 klašu izglītība.
1925. gadā Anglijas mārciņas pamats bija zelts , kuras rezultātā tika ieviesta jauna finanšu sistēma – ‘’Zelta Standarts’’, kas nozīmēja, ka naudas vērtību pielīdzināja zeltam. Zelta standarta ievešanu labklājību pastiprināja pensionāriem, atraitnēm, bāreņiem kam tika izmaksātas pensijas un sociālie pabalsti.
ASV investēja savu kapitālu Antantes valstīs, lai varētu tās attīstīt tādā stadijā kādas tās bija pirms Pirmā pasaules kara. Amerikas lauksaimniecībā pēc kara sākās problēmas, jo vairs nebija kur produkciju realizēt, jo karš bija beidzies un pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas sāka mazināties. ASV kara laikā galvenokārt ražoja tādas preces, kas bija pieprasītas, bet karam beidzoties tās vairs nevajadzēja. Lauksaimniecībā sākās depresija, jo:
• Eiropā atsākās normālražošana, un tā vairs nevēlējās iepirkt preces no ASV, jo pati spēja saražot sev nepieciešamos produktus;
• ASV augstie muitas nodokļi neļāva Eiropā pārdot amerikāņiem rūpniecības preces apmaiņā pret lauksaimniecības precēm;
• Stipri bija pieaugusi Kanādas, Austrālijas un Argentīnas konkurence uz lauksaimniecības produkciju.
…