ASV saviem lauksaimniekiem nomāja zemes, lai veicinātu lauksaimniecības attīstību valstī. Divdesmitie gadi ASV bija lielu kontrastu laiks – rūpniecība plauka kā vēl nekad, bet fermeri grima nabadzībā. Valstī kopš 1919. gada pastāvēja tā saucamais „sausais likums”, kas aizliedza alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību, tomēr tajā pašā laikā valstī plauka nelegālais rūpals un līdz ar to arī ēnu ekonomika. Nelegālais bizness ar laiku pārauga plašā uzņēmējdarbībā, kas tika legalizēta. Cilvēku dzīvesveidā notika ievērojamas pārmaiņas – elektrības izmantošana palika arvien populārāka, pilsētas pieauga iedzīvotāju skaits, tika būvētas augstceltnes, kino palika aizvien populārāks un iespējas pirkt preces uz parāda.
Divdesmitie gadi sākās ar diviem ekonomiskās depresijas gadiem, bet pēc tam līdz 1929. gadam valstī norisinājās ievērojama uzņēmējdarbības attīstība. Rūpniecībā un pārvaldē sāka izmantot zinātnes sasniegumus, tādējādi paaugstinot ražošanas efektivitāti. Vislabāk efektivitātes paaugstināšanos varēja manīt autobūvē, kur 1913. gadā Henrija Forda ieviestais konveijers palielināja ražošanas apjomus vairākkārtīgi.
Tomēr lauksaimniecībā valdīja depresija. Kara laikā Eiropai bija nepieciešami ļoti lieli pārtikas apjomi, tāpēc lauksaimniecības produktu ražošanas apjoms un to eksports kara gados bija vairākkārtīgi pieaudzis. Pēc kara lauksaimnieku vidū saka valdīt uztraukums par savu nākotni, kas ar laiku sāka pāraugt depresijā, jo strauji kritās lauksaimniecības produktu pieprasījums un cenas starptautiskajos tirgos.…