Aspazijas lugas "Sidraba šķidrauts" analīze

Konflikti lugā veidojas starp Gunu un tautu (Nost ļauno burvi! Prom to uz sārtu!), pamāti Kargu (“Ko? Tu no ļaudīm naudu ņēmi! Naudu!”; “Vai viņiem mākslas gan par velti rādīt?”), karali Targalu (“Man rādīt jums, kur jūsu sāpju sakne/ Un niknā sērga, kas jūs gadiem māca,/ Lūk, tur! ((Rāda uz Targalu. Sajukums, troksnis.)”) un princi Normundu (“Ha! vai tu to tiešām darīsi?!”; “Jel nekliedz, es jau tevim teicu, Man jādara, ko valsts no manis prasa.”). Guna iekšēji konfliktē arī pati ar sevi par savām jūtām pret Normundu, ko viņai vajadzētu darīt saistībā ar tām un vai vispār to vajag.
Vienīgā persona, ar kuru Guna sadzīvoja bija Dzirkstīte, viņas draudzene, maģiskais palīgs, par kuras eksistenci es neesmu pārliecināta. Nešķita, ka viņa ir reāla persona, tai uzrodoties Guna atguva ticību saviem spēkiem Dzirkstīte vienmēr bija Gunai blakus visos viņas lēmumos un notikumos, tādēļ noplēsto šķidrauta gabaliņu Guna atdeva tieši viņai.
…