Aspazijas dzejoļu krājuma "Ziedu klēpis" analīze

6. Tuvākais dzejolis šajā krājumā bija “Magone”, tajā aprakstīta magones spītība augt vietā, kur tā ir vienīgā tāda, magone izceļas starp vienādajiem kviešiem un pastāv par sevi. Man ļoti patika rindas: “Kā kviesīši klanās, kā klanās!/Kā vējam izpatikt manās!/Kā noliec muguru,/Kā kurš spēj līkāku!/Stāv tikai vienīga,/Lepna un spītīga,/Protesta dvēsele,/Magone!”. Galvenā doma šim dzejolim ir tāda, ka labāk ir izcelties kviešu laukā, nevis būt tam vienam no kviešiem, kas mūžīgi cenšas izpatikt kādam. Dzejoļa beigās rindas: “Tu ilgi vis nepaliksi te,/Lepnā spītniece,/Magone!” rāda uz to, ka bieži vien tos, kas izceļās, sabiedrība nepieņem, un ir diezgan grūti būt tam vienam, kas atšķiras. …