Dzejoļu krājumā „Izplesti spārni” Aspazija nogrimst pagātnes apcerē. Subjektīvu jūtu tēmas viņas daiļradē kļūs dominējošās Tikai pa retam rakstniece atceras agrākos cīņu laikus. Dažos dzejoļos ir vērojams dabas pielūgsmes motīvs, bet dominējošais vadmotīvs tomēr pauž Aspazijas pagurumu un pasivitāti.
Dzejoļu krājums „Izplesti spārni” tapa no tiem dzejoļiem, ko Aspazija sarakstīja no 1908 līdz 1918 gadam. 19. gs. sākums ir saistās ar revolūciju Cariskajā Krievijā. Rainis bija aktīvs šīs revolūcijas dalībnieks. Viņš centās palīdzēt revolūcijas dalībniekiem ar saviem darbiem un citādi, kā vien mācēja. Viņa dzīves biedrene Aspazija arī atbalstīja Raini un revolucionārus. Raiņa aktivitāšu dēļ viņš tika apcietināts. Kamēr viņš izcieta sodu cietumā Aspazija bija garīgi viņam līdzās. Viņa nesa Rainim pārtiku uz cietumu, piekukuļoja sargus, lai atvieglotu viņa cietuma dzīvi, bet, pats galvenais, Aspazija līdz ar pārtiku slepus ienesa daļas no Gētes „Fausta”, ko Rainis tulkoja. Pēc cietuma Rainis un Aspazija apprecējās. Aspazija sekoja Rainim it visur gan trimdā uz Slobodsku, gan uz Šveici - kalnainajā Kastanjolā. Rainim ļoti patika Šveice, bet Aspazijai kalnainajā apvidū jutās nomākta. Šveicē Rainis radīja savus labākos darbus, turpretī Aspazija vairāk bija kā mājsaimniece nekā dzejniece. Viņa padarīja visus mājas darbus, bet Rainis paņēma sev tik mīļo, mātes austo vilnas segu un iet rakstīt brīvā dabā. 15 gadi trimdā ( 1905 - 1920) Aspaziju ļoti nomocīja. Viņa vairs neradīja tik daudz darbu kā agrāk. Kaut arī Aspazija nerakstīja tik aktīvi, viņa tomēr spēja radīt dažus vērā ņemamus darbus: dzejoļu krājumu „Izplesti spārni” un viņas autobiogrāfijas pirmās divas daļas - „Saulainais stūrītis” un „Ziedu klēpis”. Aspazija vēlējās atgriezties Latvijā, atkal aktīvi darboties sociālajā un kultūras dzīvē. Šveices lauku atšķirtība no pārējās pasaules apgrūtināja un nomocīja trauksmaino un buržuāzistisko pilsētnieci. Tomēr Aspazijai bija bail lūgt Rainim atgriezties Latvijā. Viņa baidījās no tā, ka Rainis viņu varētu nesaprast. Pāris dzejoļos Aspazija piemin to, ka nespētu dzīvot bez Raiņa un viņa mīlestības. Tādēļ Aspazija neko neteica Rainim. Pēc Latvija valsts nodibināšanās Aspazija un Rainis atgriežas mājās no emigrācijas. Aspazija tūlīt nodevās sabiedriskajai dzīvei, bet pēc 15 gadu prombūtnes daudz, kas bija mainījies. Bija nomainījusies lasītāju paaudze, un Aspazijai bija grūti atkal ieiet kultūras dzīves ritmā. Aspazijai tas izdevās un tika izdoti vairāki viņas prombūtnē sarakstītie darbi: dzejoļu krājums „Izplesti spārni” un viņas autobiogrāfijas pirmās divas daļas - „Saulainais stūrītis” un „Ziedu klēpis”.
Aspazijas dzīves brieduma gadi bija grūts posms viņas mūžā. Viņai bija jāpārvar daudzi šķēršļi un grūtības. Šajā laikā nostiprinājās Aspazijas mīlestība pret Raini, bet, viņas radošais gars tika atstāts novārtā. Aspazija vairs neradīja tik daudz kā agrāk. Šajā laikā Aspazijas radošajā darbībā bija vērojama pasivitāte.
Dzejoļu krājumā „Izplesti spārni” ir vērojamas ilgas pēc mājām, pēc sabiedriskās dzīves un izpriecām, pēc Latvijas. Aspaziju nomāc kalni un daba Šveicē. Viņa ilgojas pēc Latvijas pļavām, mežiem, puķēm. Skarbās Kastanjolas klintis un dienvidnieciskais klimats it nemaz neiet pie sirds Aspazijai. Tomēr viņa paliek uzticīga Rainim un paliek trimdā, kaut arī cieš lielas mokas. Dzejā Aspazija apjūsmo dabu ,piemēram, dzejoļos :
„Rožainais mākonis”:
Viņš tomēr ir ziedoni vēstījis -
Šis rožainais sajūsmas mākonis!
„Rīts”:
Viss lauks ar pērlēm
Piebiris!
Ik lapai pērļu
Kronītis!
„Vēl saulīte” :
Vēl saulīte skatās ap stūri
Tā zagšus un pareti,
Bet ciešāk jau sedzas mūri
Ar efeju mēteli
Pret salu un ziemeli.
…
