A.Skujiņas un J.Ziemeļnieka dzeja

Kas sāp abiem dzejniekiem?
Austra Skujiņa
Dzejniece jūtas vīlusies un piekrāpta
„Reiz tu zināsi, ka dzīve visa
ir kā bulvāris, kur pirkt un pārdot var,
un ka prieks, kas jaunā sejā dzisa,
neatgriežas citupavasar.” („Meitene uz bulvāra”);
dzejniece jūtas nodota un vientuļa
„Šī sirds ir vienīgā manta,
Par savu ko varu es saukt;
Ne zelta, ne slavas man nava,
Ne dzīves, kur sapņi var plaukt. ” („Sirds”);
„Kas par to, ja ņemat dzīvi,
puķes, putnus, meža šalkas,
dziesmas, prieku – manu sirdi,
kas par to, ja asiņoju
vien sveša ceļa malā?” („Solījums”)

Jānis Ziemeļnieks
Nepiepildīta mīlestība
„„Tik sapņos jums dievs mīlas kroni vīs”-
Un manā dvēselē sāpes iemirdzējās
Kā lielas zvaigznes rudens debesīs.” (dzejolis bez nosaukuma),
„Nav neviens, kas mīl, kas gaida,
Tikai sapņu krēslā maigs
Nezināmās sfērās smaida
Mūžam Nerodamās vaigs. ” (dzejolis bez nosaukuma);
mīlas sāpes, nodevīga mīlestība
„Mīlas nav, tā pazemota
Nomira pie krusta koka.” (dzejolis bez nosaukuma).…