Asinsrites sistēma

Tā uztur vielu un gāzu apmaiņu starp ārējo vidi un organisma audiem, nodrošina organisma iekšējās vides pastāvīgumu, piedalās ķermeņu temperatūras regulēšanā un veic dažādus funkciju humorālo regulāciju. Pēc spiediena, pretestības, asinsvadu ietilpības un funkcijas veida asinsrites sistēmā izšķir 2 apvidus: augsta un zema spiediena apvidu. Aortas elastīgo sienu svārstības, ko rada sirdsdarbība, viļņveidīgi izplatās pa visām artērijām kā pulsu vilnis. Artērijām ir daudz mazāks caurmērs nekā vēnām, pretestības asins plūsmai tajās apmēram 10 reižu lielākā nekā zema spiediena vados. Vislielāko pretestību asins plūsma sastop arteriolās un kapilāros. Arteriolas ir šauras, relatīvi garas, ar labi attīstītu sienas muskulatūru, kas sasprindzinoties sašaurina tās un vēl vairāk palielina pretestību. Kapilāros asinis plūst vislēnāk (apmēram 0.5 mm/s), bet aortā asins plūsma ir visātrākā (apmēram 0.4 m/s) un svārstās sirdsdarbības ritmā – sistolē tās ātrums lielāks nekā diastolē. Lēnā asins plūsma kapilāros nodrošina vielu un gāzu apmaiņu starp asinīm un audu šūnām. …