Asinsrite un limfrite. Ar to saistītās slimības. Sirds. Imunitāte

ASINSVADI.
Artērijas (pretestības asinsvadi) ir asinsvadi, pa kuriem asinis izplūst no sirds. To sieniņas ir izturīgas un samērā biezas. Artēriju sieniņu veido biezs gludo muskuļu slānis, ar kura palīdzību asins vadi var paplašināties un sašaurināties. Tam iekšpusē ir gluds, no epitēlijaudiem veidots endotēlijs, ārpusē – saistaudi. Artērijas nodrošina un regulē arteriālo asiņu pievadi orgāniem. Vislielākā cilvēka organisma artērija ir aorta. Aorta atiet no kreisā kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas. No labā kambara atiet plaušu artērijas, kuras venozās asinis no sirds aiznes uz plaušām. Pa artērijām asinis nonāk mazākos asinsvados – arteriolās, bet pēc tam vēl mazākos – kapilāros.
Kapilāri (vielmaiņas asinsvadi) ir vissīkākie asinsvadi. To sieniņas ir ļoti plānas un sastāv tikai no 1 šūnu kārtas. Caur kapilāru sieniņu notiek vielu apmaiņa starp asinīm un šūnu šķidrumu.
Vēnas (tilpuma asinsvadi) ir asinsvadi, pa kuriem asinis atgriežas sirdī. To sieniņas ir ļoti elastīgas un plānākas nekā artēriju sieniņas (plānāks ir muskuļu slānis). Tāpēc vēnās var uzkrāties asinis. Kāju vēnās ir kabatveida vārstuļi, kas nodrošina asins plūsmu 1 virzienā. Asinsplūsmu uz sirdi stimulē arī skeleta muskuļu kontrakcijas.
…