Sirds puksti
Sirds pati spēj izraisīt kairinājumu. Ja pārgrieztu visus sirds nervus, tā turpinātu pulsēt.
Izņemta aukstasiņu dzīvnieka sirds, pārlieta ar Ringera šķīdumu, turpina pukstēt. Ja to sagriež, atsevišķas sirds daļas pulsē straujāk, citas lēnāk.
Atsevišķas sirds daļas nepukst atšķirīgos laikos un ar atšķirīgu ritmu.
Lieliska sirds vadāmības sistēma, asinis tiek sūknētas ar maksimālu spēku un to plūsma novadīta uz artērijām.
Sirdij ir divas puses, katrā divi kambari – ātrijs (palīdz piepildīt ventrikulu ar asinīm) un ventrikuls (izvada asinis artērijās).
Izeju uz artērijām noslēdz divi vārstuļu pāri, liedzot asinīm no artērijām ieplūst atpakaļ ventrikulos. Kad sirds sūknē asinis, augstais asinsspiediens ventrikulā spiež uz vārstuļu sieniņām, kas sargā artērijas, un atgrūž tās vaļā. Katru reizi, kad vārstuļi atveras un aizveras, tie rada skaņu.
Asinis neiešļācas atpakaļ vēnās brīdī, kad sirds muskuļi saraujas. Atelpas laikā asinis neieplūst sirdī no vēnām un artērijām.
Asinsspiediens atgrūž vaļā vārstuļu sieniņas un piepilda ventrikulu.
Pārsūknēto asins daudzums mainās. Atpūšoties sirds pukst aptuveni 70 reizes minūtē, katrā reizē piesūknējot aptuveni 70ml (aptuveni 5 litrus minūtē).
Sirds jauda – asins daudzums, ko vienā minūtē pārpumpē katra sirds puse (sportistiem līdz pat 40 litriem minūtē).
Sirds jaudu kontrolē autonomās nervu sistēmas nervi, simpatisko nervu impulsi palielina sirds jaudu, parasimpatisko nervu impulsi to pazemina.
Asinis no sirds ieplūst aortā un apasiņo pārējos orgānus ķermenī. Koronārā asins cirkulācija pa lielo vēnu asinis ievada labajā ātrijā.
Sirdslēkme – koronāro asinsvadu nosprostošanās (pietrūkst skābekļa un enerģijas avotu), sirds vairs nespēj pārsūknēt izdzīvošanai nepieciešamo asins daudzumu.
Koronāros bojājumus izraisa ateroskleroze, taukainām vielām uzkrājoties artēriju sieniņās, artēriju sacietēšana. Var veidoties asins sarecējumi, kas var noslēgt asinsvadu un izraisīt nāvi. …
