Asinis ir augsti specializēti saistaudi, kas sastāv no šķidrās daļas jeb plazmas un formelementiem – dažādām asins šūnām. Pie asins šūnām pieder eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Formelementi sastāda aptuveni 45% no kopējā asins tilpuma, savukārt, asins plazma – atlikušos 55%. Asins sastāvdaļas nodrošina dažādu vielu transportu organismā, imunitāti, kā arī atbild par asins recēšanas funkciju.
Pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 5 litri asiņu. Tas sastāda aptuveni 7,7% no kopējās ķermeņa masas. Izšķir arteriālās un venozās asinis:
asinis, kas plūst no sirds (izņemot tās, kuras iet uz plaušām) sauc par arteriālajām asinīm. Arteriālās asinis ir koši sarkanā krāsā, jo tās satur skābekli;
asinis, kas atgriežas sirdī (izņemot tās, kas nāk no plaušām) sauc par venozām asinīm. Venozās asinis ir tumši sārtā krāsā, jo satur maz skābekļa.
Asinis ir viskozs šķidrums, to viskozitāte ir 4,5 līdz 5,5. salīdzinot ar ūdeni, tās ir biezākas, jo ūdens viskozitāte ir 1. Vidējā asiņu temperatūra organismā ir 38,00 C.
Asins šūnas jeb formelementi ir eritrocīti (erythros – sarkans, kytos – šūna) jeb sarkanās asins šūnas, leikocīti (leucos – balts) jeb baltās asins šūnas un trombocīti jeb asins plātnītes (thrombos – pikas). Eritrocīti asinīs ir visvairāk: vīriešiem viens kubikmilimetrs asiņu satur 5,1-5,8 miljonus eritrocītu, bet sievietēm - 4,3-5,2 miljonus. Turpretim, tādā pašā asins tilpumā it tikai 5 līdz 9 tūkstoši leikocītu.…