Universitātes visā pasaulē vienmēr ir bijušas starptautiskas institūcijas. Pēdējā laikā arvien vairāk iezīmējas valstis, kur maksas izglītība ārzemju studentiem ieņem nopietnu vietu valsts eksporta kopapjomā, kā īpaši pozitīvu piemēru izglītības eksporta attīstībā minēšu Austrāliju, saskaņā ar Austrālijas Izglītības, apmācības un jaunatnes lietu ministra Dr.Kempera 2000.gada ziņojumu: “ Pašlaik izglītība ir viena no galvenajām eksporta peļņas nozarēm – nozīmīgāka pat par vilnas un salīdzināma ar labibas eksportu – nozare, kas ik gadus Austrālijas ekonomikai dod 3. miljardus dolāru ienākumu un nodrošina ar darbu tūkstošiem austrāliešu... 1999.gadā kopējais ārzemju studentu skaits, kas pameklējuši Austrālijas izglītības iestādes, sasniedza 157 834... Īpaši nozīmīgs pieaugums ir bijis no tādām valstīm kā Kolumbija, Bangladeša, Norvēģija un Kenija”.
Tradicionālajām lielvalstīm izglītības jomā – ASV, Lielbritānijai, Austrālijai, Francijai un Krievijai, kur vairākās universitātēs ārzemju studentu skaits pārsniedz tūkstoti, pēdējo desmit gadu laikā ir pievienojusies arī Kanāda, Vācija, Nīderlande, Šveice, Īrija arī Ungārija, Čehija, Kipra un Lietuva.
Ārzemju studentu skaits Kanādā sasniedz 150 000 , atsevišķās Lielbritānijas un Vācijas universitātēs ārzemju studentu skaits sasniedz vairākus tūkstošus.
Neskatoties uz ļoti augstajām mācību maksām, spējīgāko ārzemju studentu mērķis jop[rojā ir Amerikas Savienotās Valstis.
Lai piesaistītu ārzemju studentus valsts augstskolām, piemēram, Skandinavijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē, nozīmīgu palīdzību sniedz nacionālās izglītības ministrijas un citas valdības institūcijas (piemēram, British Council, DAAD, NUFFIC u.c.)
…
