Līdzīgi kā lielākā daļa Purvīša audzēkņu arī viņš nekļuva par izteiktu ainavistu. A.Egle pievērsās ainavai, sadzīves žanram, portretam un klusajai dabai. Trīsdesmito gadu glezniecību visbūtiskāk ietekmējuši beļģu gleznotāju izstādes, kas šinī periodā ietekmē arī A. Egli, vēl kritiķi atsauksmēs piemin K.Ubāna ietekmi un gleznieciskās ekspresijas ziņā viņu pielīdzina K. Neilim. Tomēr visu mūžu Egle kā paraugus un iedvesmas avotus min franču gleznotājus E. Delakruā un K. Koro. Egli fascinē Koro gleznu smalkais sudrabaini pelēkais kolorīts un dabas skatījuma viengabalainība.
1937.g Egle apmeklē Parīzi gūstot nepastarpinātu iespaidu par pasaules mākslu.
Ievērojamākie darbi ar ko Autors guvis kritiķu atzinību un piedalījies izstādēs ārvalstīs ir:
‘’Rēzekne’’
‘’Trauku pārdevējas’’
‘’Kartupeļu vācējas’’
‘’Parīzes ainava’’
Pēc kara A.Egle pievēršas industriālajai ainavai. Gleznojumā pāriet uz neitrāli gludu glezniecības manieri,
rodas tonālās attiecībās smalki, bet visumā krītaini darbi. Daudz glezno ostas ūdeņus.
Šī laika posma darbi:
‘’Daugavas jaunā tilta celtniecība’’
‘’pēc zvejas’’
‘’Jahtas Lielupē’’
Vēlīnajos gados saraksta metodisku materiālu, ‘’Divas formas zīmēšanai no dabas’’, kur apkopo pasniedzēju nodarbībās gūto pieredzi.
…