Ārvalstu valstu un tiesību vēsture

1.ĀTV priekšmets un nozīme.
ĀTV kā patstāvīga zinātne sāka veidoties 18.gs.beisās, 19.gs.sākumā. Savus ieguldījumus deva vācu folozofi-domātāji Puhta un Saviņji. Vēlāk pētījumus veica Labulē Francijā, Spensers un Mens Anglijā, Vinogrādovs Krievijā. 20.gs. sākumā tiesību vēstures socioloģisko pētījumu virzienu nomainīja pozītīvisms (1)Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi. 2)Politiskās un tiesiskās domas virziens Eiropā 19. gs. 2. pusē; par vienīgajām tiesībām atzina valsts izveidotās tiesību normas (pozitīvās tiesības)
ĀTV priekšmets attiescas uz juridiskajām zinātnēm. Tas attiecas uz vēsturiski-tiesiskām zinātnēm, tāpēc šis priekšmets attiecas kā uz vēsturi, tā arī uz tiesību zinātni, tikai atšķirībā no vēstures tā pēta nevis sabiedrību kopumā, bet gan sarežģītu valsts institūtu un juridisko iestāžu attīstību.
ĀTV māca par valsts iekārtu organizāciju, par pilsoņu un sabiedrisko grupu dalību valsts un sabiedrskajā darbībā.
ĀTV aplūko dažādu valstu un tautu tiesību sistēmu vēsturisko attīstību.…