Ārvalstu valsts un tiesību vēsture / Konspekts / ID: 411793

Autors: hellokitty (8)

Vērtējums:

Publicēts: 09.03.2017.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

Darba fragmentsAizvērt

ATĒNAS
Tauta - dēms
Aristokrātija – eipatrīdi.
Demokrātija – pārvaldes forma, kur brīvi pilsoņi valda paši pār sevi. Tā bija valsts forma bez valdnieka – antīka republika (lat. res – lieta, publica – vispārējs, sabiedrisks).
Demokrātijas pamatprincips bija brīvība, ko saprata vispirms kā personīgo brīvību, pēc tam – kā polisas brīvību.
Autonomija
– tiesības pašiem izdot savus likumus un dzīvot saskaņā ar tiem.
Tautas sapulcei eklēsijai (gr. Ekklēsia), kas iemiesoja sevī tautas suverenitāti un nepazina nekādus kompetences ierobežojumus.
Eklēsijas darbība balstījās uz šādiem principiem:
isagorija – tiesības uzstāties katram pilsonim, pilnīga vārda brīvība, iespēja izvirzīt apspriešanai jebkuru jautājumu;
isotīmija – vienlīdzība amatu ieņemšanā;
isonomija – vienlīdzība likuma priekšā.
VIII gs. izveidojās vēl viens publiskās pārvaldes orgāns – areopaga (nosaukums no kara dieva Aresa, vārdā nosauktā kalnā).
Areopaga bija eipatrīdu – aristokrātu sapulce, ko neviens neievēlēja, un kura nevienam neatskaitījās.
Tirānijas
VII – VI gs. pr. Kr. tirānijai bija divas pamatformas: – vienpersonīgu varu sagrābušo dēma vadoņu – demagogu tirānija,
un Persijas grieķu ielikteņu tirānija grieķu polisās Mazāzijā un salās pēc to pakļaušanas Persijai.
Tiesību avoti Atēnās
1. Paražas, reliģiskās normas, morāles normas
2. Drakonta likumi, Solona likumi
3. Tautas sapulču lēmumi
Drakonta likumi bija arhonta Drakonta uzrakstītie likumi Senajā Atēnā 621. g. pr. Kr.
Solona reformas VI gs. sākums pr. Kr.
…