Ārvalstu tiesību vēstures pētīšanas priekšmets ir - vēsturisko un juridisko institūtu sarežģīto sistēmu vēsturisko procesu attīstības vēsture; gūt priekšstatu, kur tiesības radušās, kā veidojušās tīri hronoloģiski.
Ārvalstu tiesību vēstures mērķis ir atklāt valstu un tiesību attīstības vēsturiskās likumsakarības, kā arī uz pasaules vēstures bāzes veidot valsts un tiesību veidošanās un attīstības gaitas izpratni.
Ā.t.v. pētīšanas metodes: Vēstures metode - izzina tiesiskās attiecības, to izmaiņu kopsakarības; Salīdzinošā metode (Sinhronā salīdzināšana - var salīdzināt kādā laika posmā pastāv tautu tiesības, Diatronā - dažādos laikos, un dažādos laika posmos); Socioloģiskā metode - apskatot jebkura laika posmu, tiek analizēta sabiedriskā iekārta; Sistēmu analīzes metode - tā aptver elementu nodalīšanu; Hermētikas metode - senu tekstu vai tiesību pieminekļu tulkošanas un izskaitļošanas māksla; jeb- kā jēdzienus, vārdus tulkoja agrāk; Tiesību pieminekļi - tiek raksturoti tie katrā laikā pastāvošie likumu krājumi vai kādi citi juridisko tiesību avoti; Dialektiskā metode - balstīta uz spirāles principa; t.i. sabiedrības attīstība notiek viļņveidīgi, regresi, progresi, ievērojot pretstatu vienības, redzēt attīstību kopumā, kā arī saskatīt pretstatus un to apvienošanos augstākā attīstības pakāpē; Dedukcijas metode - no vispārējā, ar faktiskiem slēdzieniem secina par atsevišķām konkrētām parādībām būtisko; Loģiskā metode - vēstures procesu atspoguļošana abstraktā veidā, paskaidrojot vienkāršoti.…