Mērķtiecīgus kriminoloģiskos pētījumus, plašas informācijas datu analīzes, zinātniskos apkopojumus un publikācijas veic ne tikai atsevišķi kriminologi, bet arī dažādas noziedzības izpētes iestādes. Pētniecības kolektīvi un zinātniskās struktūras kriminoloģijas jomā darbojas daudz produktīvāk, plašāk un intensīvāk nekā atsevišķi zinātnieki, lai cik arī tie būtu kvalificēti un profesionāli. Šādi kolektīvi sākumā veidojās pasaules vadošajās juridiskajās mācību iestādēs un universitāšu fakultātēs.
Kriminoloģisko institūciju veidošanās pirmsākumi
Dažādu valstu kriminologu sadarbība sākās 19.gadsimta beigās. 1888.gadā tika izveidota Starptautiskā juristu kriminālistu asociācija, kuru vadīja Francs fon Lists (Vācija). Ādolfs Princs (Beļģija) un van Gamels (Nīderlande). Minētie juristi galvenokārt nodarbojās ar kriminoloģisko problēmu starptautisko apzināšanu. Līdz Pirmajam pasaules karam asociācija organizēja 12 starptautiskus kongresus, kuri bija veltīti noziedzības izpētei, tās tendenču noteikšanai dažādās pasaules valstīs. Asociācija izveidoja arī daudz filiāļu un nodaļu Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs.
Kriminoloģiskie pētījumi 20.gadsimta sākumā sevišķi plaši attīstījās Eiropā. Viens no pirmajiem kriminoloģijas institūtiem tika izveidots Grācā 1912.gadā. Austrija ieņēma vienu no vadošajām vietām kriminoloģisko pētījumu sfērā. 1923.gadā arī Vīnē tika atvērts kriminoloģijas institūts. Kriminoloģiskie pētījumi šajos institūtos risinājās kopā ar kriminālistiskajiem. Šajos pētījumos primārā nozīme bija noziegumiem. 1927.gadā Vīnē tika nodibināta Kriminālās bioloģijas biedrība, kura apvienoja Vācijas, Austrijas un Šveices kriminologus. Savas darbības pirmajos gados šajā biedrībā galvenā uzmanība tika veltīta diskusijām par bioloģisko mantošanas koncepciju un tās ietekmi uz personības veidošanos. Indivīdu bioloģiskie elementi tika reducēti attiecībā uz kriminālsodāmu darbību. Vēlākajā laika posmā šajā biedrībā pētīja arī bioloģijas lomu nacionālsociālistiskā ideoloģijas veidošanā.
…
