Ārvalstu konstitucionālās tiesības

Lietuvas konstitucionālās tiesības. Lietuva ir valsts A-Eiropā. PSRS sastāvā tā atradās no 1940.-1991. gadam, taču demokrātiski pārveidojumi valstī sākās jau 1988. gadā. 1990. gada 11. martā Lietuva deklarēja valstiskās neatkarības atjaunošanu. Lietuvas Republikas konstitūcija. Lietuvas konstitūcija tika pieņemta tautas referendumā 1992. gada 25. oktobrī. Par Konstitūcijas sastāvdaļu uzskatāmi arī: 1) 1991.gada 11. februāra konstitucionālais likums “Par Lietuvas valsti”; 2) 1992.gada 8.jūlija konstitucionālais akts “Par Lietuvas Republikas nepievienošanu bijušās PSRS austrumu savienībām”. Valsts iekārta. Saskaņā ar spēkā esošo Konstitūciju, Lietuva ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnās varas avots un nesējs ir Lietuvas tauta, kas savu varu īsteno vai nu tieši, piedaloties referendumā vai vēlēšanās, vai arī netieši – ar demokrātiskā ceļā vēlētu tautas pārstāvju starpniecību. Valsts varu Lietuvā realizē Seims, Valsts Prezidents, valdība un tiesas. Konstitūcija nosaka, ka valsts dzīves svarīgākie jautājumi tiek risināti referenduma ceļā. Likumā noteiktajos gadījumos referendumu nozīmē Seims. Tas tiek nozīmēts arī gadījumā, ja to pieprasa ne mazāk kā 300 000 balsstiesīgie Lietuvas pilsoņi. Lietuvas Seims. Seims Lietuvā realizē likumdošanas varu. Lietuvas Parlaments ir vienpalātas Parlaments, kura sastāvā ietilpst 141 Seima loceklis. Deputāti tiek ievēlēti vispārīgās, tiešās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās uz 4 gadiem. utt..