Valdība ir augstākā koleģiālā valsts varas izpildinstitūcija, kura realizē izpildvaru visā tās apjomā visā valsts teritorijā. Valdības institūta konstitucionālais regulējums vēsturiskās attīstības gaitā ir bijis un ir visai atšķirīgs.1
Mūsdienās valdība ir varas īstenošanas mehānisma būtiskākā sastāvdaļa, jo valdībā pulcējas vadošie partijas vai koalīcijas politiskie līderi, kas palielina valdības ietekmi politiskajā sistēmā. Par savu darbību parlamentārā sistēmā valdība ir kopīgi atbildīga parlamentam.2
Valdības darbs tiek organizēts pēc hierarhijas principa: premjers (prezidents), priekšsēdētājs, tā vietnieks, ministrs, ministrijas departamentu (nodaļu, pārvalžu) vadītāji utt. Valdības locekļu funkcijas ir specializētas pa noteiktām nozarēm: ārlietas, iekšlietas, ekonomika, aizsardzība, izglītība, kultūra u.c.3
Ministriem, vadot sev pakļautās ministrijas, jābauda parlamenta vairākuma uzticība. Mūsdienās visās valstīs rūpējas par valdības stabilitātes nodrošināšanu. Valdība saskaņo un apvieno atsevišķu ministriju darbību un īsteno parlamenta vairākuma atbalstīto politiku.
Valdība savu varu var īstenot tikai ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību, pamatojoties uz Konstitūciju un likumiem. 4
Prezidentālās republikās parasti valdību vada valsts galva - Valsts prezidents. Parlamentārās republikās un monarhijās - premjerministrs vai arī ministru prezidents. Valdībā var būt pārstāvētas viena vai vairākas partijas (koalīcijas).
No konstitūcijā noteiktās valdīšanas formas valstī ir atkarīgs arī valdības izveidošanas veids. Parlamentārās republikās valdību veido pēc valsts galvas ierosinājuma tās partijas līderis vai cita persona, kurai pieder vairākums vienpalātas parlamentā vai apakšpalātā divpalātu parlamentā. Prezidentālās republikās valdību veido prezidents, taču valdības locekļus vēl apstiprina parlamentā (parasti augšpalātā). Valdības locekļi - ministri, ministri bez portfeļa, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri, valsts sekretāri u.c. - vada konkrētās valsts pārvaldes institūcijas, un viņu pakļautībā un atkarībā ir daudz ierēdņu un speciālistu. Vienās valstīs valdības locekļiem jābūt deputātiem (Itālija), citās - nav jābūt vai pat aizliegts vienai personai būt vienlaikus ar ministra portfeli un deputāta mandātu (Zviedrija).…
