Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Izveidot shēmas par ASV, Lielbritānijas un Francijas parlamenta struktūru un tā sadarbību ar valsts galvu un valdību | 4 |
2. | Salīdzināt Vācijas federālās konstitucionālās tiesas un Krievijas federālās konstitucionālās tiesas kompetences | 7 |
3. | Cik reizes viena un tā pati persona var tikt ievēlēta par federālo prezidentu Vācijā?...Kā jūs vērtējat Vācijas federālā prezidenta kompetenci? | 9 |
Literatūras un elektronisko avotu saraksts | 11 |
Prezidents cēlies no latīņu valodas, pats vārds nes sevī līdera, uzņēmēja titulu, Latvijā šis vārds nes sevī priekšsēdētāja titulu. Vācijā, kur valda daudz partijas sistēma Vācijas valsts galva ir valsts prezidents. Sasaucot federatīvo sapulci tiek ievēlēts valsts prezidents uz 5 gadiem, bet nevairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Prezidents atbild par Bundestāga (parlamenta) darbu, kā arī ir tiesīgs to atlaist, divos gadījumos:
1. Neuzticības izteikšana kancleram
2. JA nespēj vienoties par kanclera amata apstiprināšanu
Tomēr var apgalvot, ka prezidenta funkcijas Vācijā ir vairāk reprezentatīvas un gandrīz tiek uzskatīts par morāles paraugu. Ja salīdzinājumā Latvijas valsts prezidents var sasaukt Ministru kabineta sēdes, rosināt parlamenta atlaišanu, tad Vācijas prezidents var tikai skaisti uzstāties, ne velti Vācija divos pēdējos gados no prezidenta amata ir atteikušās divi prezidenti, kam iemesls ir tieši amata pienākuma izpildīšanā. Vienīgā nopietnā funkcija, ko var minēt kā prezidenta pienākums ir likumprojektu pārbaudīšana atbilstību konstitūcijai, bet arī šo iespēju prezidents reti izmanto, jo pastāv Konstitucionālā tiesa. Valsts prezidenta iecelšana ir ļoti politizēta, jo prezidents netiek ievēlēts no tautas balsojuma, bet gan deputātu ievēlēts. Labā puse ir tā, ka vēlēšanās piedalās arī federālās zemes, kur bieži pats parlaments savus deputātus nesūta balsot, bet gan deleģē sabiedrībā pazīstamas personas, kas arī rada vēlēšanās nelielu intrigu, kā rezultātā balsojuma rezultāts var būt mazāk prognozējams. Lai kā arī nebūtu nenoliedzami ir tas fakts, ka par Vācijas prezidentu un dotajā brīdī tas ir Joahims Gauks (vācu: Joachim Gauck; dzimis 1940. gada 24. janvārī) ir politiķis un bijušais mācītājs uz viņa vērsto personību izskan daudz pretrunīgu izteicienu, kas rada sabiedrībā strīdus, ja prezidents savā amatā esot neatbildīs tautas cerībām, un tauta nevarēs uzticēties savam prezidentam, tad ne tikai paši politiķi uzdos jautājumu kam un kādām vajadzībām ir nepieciešams valstī šis amats, bet šis jautājums aktuāls kļūs pašai tautai.
…
Ja mēs aplūkosim ārvalstu konstitucionālās tiesības, tad tā ir publiskās tiesības, kas sniedz zināšanas par valstu juridisko modeli, tas ir fundaments, kas ir visas sabiedrības, valsts pamats. Konstitucionālās tiesības atklāj dažādu valstu tiesisku regulējumu, konstitucionālo iekārtu īpatnības, pēta dažādu valstu vadības īpatnības. Ja skatīties tiesības piramīdas veidā, tad var apgalvot, ka konstitucionālās tiesības atrodas pašā piramīdas augšā. Tātad visu tiesību pamats. Reglamentācijas priekšmets konstitucionālajās tiesībās ir cilvēks, valsts un pati sabiedrība. Cilvēku sabiedrībai ir nepieciešamas normas, kas to ierobežotu, pretējā gadījumā pastāvētu hauss, nesaimnieciskums, kas novestu pie posta, visatļautības un vardarbības. Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un ļoti nozīmīga nozare, ko jurisprudencē un filozofijā pat dēvē par fenomenu. Var pat teikt, ka juristi vēl joprojām ir tiesību definīcijas meklējumā. Ja uzdot jautājumu kāpēc tad ir radušās tiesības, tad viennozīmīgi varam teikt tā ir vēlēšanās noregulēt attiecības, gan starp valstīm, sabiedrību kā tādu un pašiem cilvēkiem. Jāņem vērā, ka problēma ir tajā, ka jebkuram indivīdam ir divas tieksmes tādas kā: egoistiskās (savu personisko interešu īstenošana)un altruistiskās(sabiedrības vajadzību apmierināšana). Līdz ar sabiedrības attīstību nostiprinās morāles normas, kas ir arī tiesību pamats, neskatoties uz mūsu sabiedrības dažādību morāles normas veicina tiesību pastāvēšanas nozīmīgumu. Vācu filozofs Imanuels Kants par tiesības kā tādām ir teicis: „Tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma”
- Ārvalstu konstitucionālās tiesības
- Ārvalstu konstitucionālās tiesības
- Ārvalstu konstitucionālās tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ārvalstu konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai14
-
Ārvalstu konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai11
-
Ārvalstu konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai34
-
Tiesību teorija, ST tiesības un ES tiesības
Konspekts augstskolai11
-
Konstitucionālās tiesības
Konspekts augstskolai76